Viņas pašas ne pārāk daudzās iestudētās izrādes ir bijušas nobeigti, filigrāni izstrādāti mākslas darbi, kas ilgu laiku turējušies teātra repertuārā un guvuši lielu skatītāju atsaucību. To vidū jāmin J. O’Nīla “Garas dienas ceļš uz nakti” (1975), Ā. Kertēsa “Atraitnes” (1979), K. Būzas “Sievietes, sievietes...” (1986). Pārdesmit izrādēs A. Matīsa bijusi režisora asistente – gan pieredzējušiem meistariem, gan režisoriem iesācējiem. Viņa bijusi jauno režisoru diplomdarbu vadītāja, iestudējusi Dailes teātra studiju diplomdarbu un mācību izrādes. Šobrīd kopā ar teātra galveno režisoru Mihailu Gruzdovu A. Matīsa māca skatuves zinības Dailes teātra 9. studijai (LKA III aktieru kursam). Latvijas valdība viņas ieguldījumu teātra mākslas attīstībā novērtējusi ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Šonedēļ 70 gadu aprit režisorei un pedagoģei Ainai Matīsai
"Lai gan Ainas Matīsas vārds Dailes teātra štatu sarakstos parādījies tikai 2002. gadā, viņa jau ilgu laiku ieņem īpašu vietu gan saistībā ar Dailes teātri, gan visā Latvijas teātra kopainā," teikts teātra preses infomācijā. Būdama sava dzīvesbiedra Arnolda Liniņa domubiedre un palīdze, A. Matīsa ilgus gadus turpina darīt skatītājiem neredzamo darbu, veidojot un audzinot jauno aktieru un režisoru paaudzi, būdama aktiera meistarības un skatuves runas pedagoģe gan vairākām Tautas kinoaktieru un Dailes teātra studijām, gan Latvijas Valsts konservatorijā, gan tagad Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA).
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.