Kā teikts atklātajā vēstulē, Rīgas nami gan izziņojuši, ka nolemts lauzt līgumu ar Teātra observatoriju, taču observatorijas rīcībā nav saņēmusi nekādu oficiālu vēstuli un par Rīgas namu lēmumu uzzinājusi no medijiem.
Vēstulē norādīts uz teātra sarežģīto finansiālo situāciju un atzīmēts, ka "radošais kolektīvs ir spēlējis arī bez atalgojuma, lai neciestu skatītājs. Mēs vēl ceram, ka varēsim palikt un strādāt savā valstī".
Teātra observatorija ir apņēmusies komunālo maksājumu parādu dzēst un lūgusi Rīgas domi un Rīgas namu valdi sadarbības līgumu turpināt.
"Pasaulē ir ierasta prakse, ka tieši pilsētu pašvaldības atbalsta un dotē visu veidu teātrus, gan repertuāra, gan neatkarīgos, tāpēc mēs vēl ceram uz Rīgas domes deputātu un Rīgas domes pozitīvu un saprātīgu lēmumu," teikts vēstulē.
Teātra observatorija norādījusi, ka tai nav saprotams, kāpēc Rīgas namu valde izlēmusi komunicēt ar mediju starpniecību, turklāt tādēļ, ka iepriekš ar Rīgas namu valdi bija panākta vienošanās saistībā ar parāda par apkuri un komunālajiem maksājumiem nomaksu. Vienošanās tika panākta, pamatojoties uz teātra iesniegtā un sarunā ar Rīgas nami valdes priekšsēdētāju saskaņotā parāda atmaksas grafika, kas paredzēja parādu segt līdz 2011.gada beigām.
Parāda summu šobrīd sastāda daži rēķini par siltumenerģiju ziemas mēnešos un komunālajiem maksājumiem. Ir nosegta nomas maksa un citi maksājumi. Tādēļ teātrim nav saprotams, kādēļ nākamajā dienā lēmums ir radikāli mainīts un pārtrauktas sarunas.
Teātris arī pārmet Rīgas namiem nepārbaudītu skaitļu publicēšanu paziņojumā medijiem par līguma izpildi attiecībā uz repertuārā esošo izrāžu un jauniestudējumu skaitu teātra sezonā. "Uzskatām, ka Rīgas namu sniegtā informācija masu medijiem ir nekorekta un nodara kaitējumu Teātra observatorijas reputācijai, tādēļ lūdzam Rīgas namu valdi to atsaukt," teikts vēstulē.
Tāpat norādīts, ka teātra radošais kolektīvs "paļāvās uz Rīgas domi un tās vadību kā atbildīgām, konsekventu kultūrpolitiku realizējošām amatpersonām un Rīgas namiem kā ilgtermiņa sadarbības partneri, kam deleģēta arī kultūras funkcija", turklāt pirmā teātra sezona jaunajās telpās Kongresu namā nav bijusi viegla un "teātris ir ieguldījis lielu darbu un finansējumu, lai izrādes nodrošinātu ar jaunu, daudz jaudīgāku un dārgāku gaismas, skaņas tehniku, - zāles labiekārtošanu teātra skatītājiem un izrāžu norisei," teikts vēstulē.
Teātra observatorijas repertuārā pašlaik ir vairāk nekā 15 izrādes ar scenogrāfu veidotām izrāžu dekorācijām, mākslinieku veidotiem kostīmiem, rekvizītiem, skatuves gaismas un skaņas tehniku. Teātris ir pilnībā aprīkojis Kongresu nama Jauno zāli teātra vajadzībām, lai regulāri tiktu spēlētas esošās izrādes un notiktu mēģinājumi, tiktu veidoti jauniestudējumi.
Teātra observatorija ir stabils, konkurētspējīgs repertuāra teātris un Kongresu nama Jaunā zāle neatņemama teātra sastāvdaļa, turklāt, "zaudējot teātra telpas, Teātra observatorija nevar pastāvēt, tas būtu nāves spriedums teātra darbībai. Teātra observatorijai nav kur iet, tā ir teātra izlikšana uz ielas, un iznīcināšana," teikts vēstulē.