"Kas izlemj, kas ir patiesība, kā to konstruē un ar to manipulē? Kādiem nolūkiem tas tiek darīts, un kā ar to tiek panākti konkrēti – biznesa, politikas vai attiecību – mērķi? Patiesība ir cieši saistīta ar varu, jo tā rada jēgu cilvēku darbībai. Tādējādi dažādi vēstījumi – mīti, baumas, viltus ziņas medijos – spēj izraisīt konkrētas sekas realitātē, pat ja tās ir safabricētas," tēmas aktualitāti uzsver Fake News! dramaturgs Evarts Melnalksnis.
Pirmizrāde – 15. novembrī Rīgas cirkā.
Izrādi pavada vairāki satelītpasākumi – pētījumi un diskusijas. Nākamais – 15. decembrī Rīgas cirkā notiks pēcizrādes diskusija Politiskā dimensija laikmetīgajā teātrī.
Kritiķis Atis Rozentāls uzskata, ka "Klāva Meļļa pievēršanās režijai latviešu teātrī ir ienesusi jauneklīgu dzīvesprieku un mazliet melanholijas". Tā varētu teikt – piekrīt arī pats režisors, apzinoties, ka "nedrīkst iestrēgt uz it kā spekulēšanu ar jauneklīgo dzīvesprieku".
Viņa pagājušajā sezonā Valmieras Drāmas teātrī iestudētais Mārtins Īdens pēc Džeka Londona darba pretendē uz Spēlmaņu nakts balvu kā mazās formas izrāde. Arī viņa jaunāko izrādi Vecmāmiņu valsts skatītāji jau iesaka cits citam kā gudru un aizkustinošu jaunākās paaudzes skatu uz vecumu un novecošanu. Viņam pašam arī tā liekas "forša izrāde". Sava tiešuma un raupjuma dēļ Klāvam ļoti patīk stāstnieks Džeks Londons. "Esmu tāds oldskūlīgs cilvēks," paironizē režisors, kurš intervijai uz krēsla veikli iekārtojas lotosa pozā.
Par kādiem jautājumiem jūs domājāt jaunajā izrādē Fake News!?
Skaidrs, ka fake news ir milzīgs termins, kurā ietilpst gan pilnīgas, objektīvas muļķības, gan tādas, kur lielākoties nevar pateikt, kur sākas meli un kur beidzas vienkārši atšķirīgs viedoklis. Šī tēma man likās ļoti svarīga. Atšķirīgu viedokli nenosaukt par māņiem tikai tāpēc, ka tev tas nepatīk. Jebkuru faktu var apskatīt no tūkstoš dažādām pusēm, piešķirot vienas vai otras īpašības. Jautājums ir par veidu, kā skatīties uz objektu un kurš skatās.
Vai, veidojot izrādi, iznāca veikt revīziju arī savos informācijas lietošanas paradumos? Vienmēr ļoti uzmanīgi izpētāt avotu?
Man ar to ir diezgan grūti. It kā cenšos domāt ārpus kastes, bet tajā pašā laikā ir pilnīgi skaidrs, ka man ir sava mediju uzticamība. Brīdī, kad sāku vienam uzticēties, pieņemu, ka viss šī medija paustais ir absolūti uzticams, savukārt tam, kas liekas galīgi muļķīgs, – sāku pretoties jebkam, ko šis medijs pauž. Ļoti bieži sevi tajā pieķeru. Patiesībā – visu laiku. Sapratu, ka dzīvoju savā uztveres zonā, kas man ir diezgan komfortabla, ar kuru man ir viegli sadzīvot, zinu – kuri ir labie, kuri – sliktie. Realitātē visi mēģina kulties, un neviens nav ne labs, ne slikts. Vērtības lielā mērā nāk komplektos – ja iestājos par to, tad ir pilnīgi skaidrs, ka es iestājos arī par to un to. Ticēšana komplektos ir bīstama. Var jau būt arī ticēšana radikāli dažādām lietām. Es domāju, ka es reizē varu būt viss kaut kas.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 12. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!