Abas operas vēsta par greizsirdīgiem mīlētājiem, kuru rīcībai ir traģiskas sekas. Pjetro Maskaņji viencēliena operu Zemnieka gods uzskata par pirmo itāļu vērisma operu. (Vērisms, no vārda vero – īsts, patiess. Vērisma operu varoņi ir vienkāršās tautas pārstāvji ar viņu jūtām, nepiepildītajm ilgām, skaudrajiem likteņiem. Tas saistīts ar tādā pašā vārdā nosaukto itāļu literatūras virzienu, ko iedvesmoja Zolā un franču naturālisms. Atmetot 19. gadsimta operas stingro uzbūvi, stāsta pavediena veidošanu uzņēmās orķestris).
Kopš veiksmīgās Zemnieka goda pirmizrādes 1890. gadā Romā šī opera līdz šim brīdim ir daudzu muzikālo teātru repertuāros. Tradicionāli to izpilda vienā vakarā, komplektā ar otru izcilo vērisma operu, Rudžēro Leonkavallo Pajaci, kas sastāv no prologa un diviem cēlieniem. Leonkavallo ir ne tikai šīs operas mūzikas, bet arī libreta autors.
Pajaci prologs ir īsts muzikālā vērisma manifests, nepārprotami atklājot tolaik jaunā virziena mērķi pārvērst operu nežēlīgā "dzīves fragmentā", kas pretstatā romantisma pārmērībām atspoguļotu skaudro realitāti. Pirmizrāde Milānā 1892. gadā tika uzņemta ar sajūsmu. Jāpiebilst, ka Barselonas iestudējumu režisore Liliana Kavani ir viena no retajām režisorēm sievietēm, kura strādā ar lieliem operas iestudējumiem. Kino „Rīga” iepriekšējā sezonā jau rādīts viņas uzvedums Traviata.
Biļetes var iegādāties kino Rīga un Biļešu serviss kasēs, kā arī ww.bilesuserviss.lv.