Vilis Ķimelis (14.V 1911.—28.VIII 2009.)
"Teātris ir bijis manas dzīves caurviju motīvs," atzina Vilis Ķimelis. Mācījies Teātra darbinieku kursos, vienīgais un galvenais viņa radošās darbības periods gadu desmitu garumā ir saistīts ar Jaunatnes teātri. Vilis Ķimelis iesaistījies šī teātra dibināšanā un darbībā jau 1940.gadā. Te viņš sastapa arī savu dzīvesdraugu Dagmāru. Patiesā saskaņā un mīlestībā kopā tika nodzīvoti vairāki gadu desmiti. Izaudzinātas divas talantīgas meitas — Gundega un Māra. Sirsnība un gaišs prieks sagaidīja katru, kas iegriezās mazajā Ķimeļu namā klusajā Lakstīgalu ielā Lielo kapu ielokā. Tieši Vilis, manuprāt, bija gaišās enerģijas, labestības un harmonijas starojuma galvenais avots. Viņa klātbūtne it kā nomierināja satrauktu prātu, apskaidroja dvēseli. Šķiet, dzīves grūtības un pretrunas pārvarot, viņš klausījās savā sirdsbalsī un vienmēr saglabāja godprātību.
Jaunā aktiera Viļa Ķimeļa būtība īpaši atbilda pozitīvajiem tēliem. Dažāda rakstura zēni un pusaudži veidoja viņa nospēlēto lomu galeriju. Aktiera tēlojumam piemita liela iekšējās patiesības izjūta, viņam bija labas raksturotāja spējas, atraisīta humora izjūta. Tās piešķīra konkrētus vaibstus arī nereti deklaratīvi uzrakstītiem tēliem.
V.Ķimeļa talants pārliecinoši spilgti atklājās, spēlējot klasiku. Raiņa Antiņš Zelta zirgā ir viena no pirmajām Ķimeļa lomām, kas izpelnījās lielu atzinību. Venta tēls izrādē Krauklītis arī tika augsti vērtēts. Varis — A.Brigaderes lugā Maija un Paija saistīja ar rakstura sulīgu izspēli un formas tīrību, humors dzirkstīja, spēlējot Ješku A.Upīša Laimes lācī. Bērnu teātra klasikas klāstā ierindojams Viļa Ķimeļa atraktīvais Buratīno A.Tolstoja Zelta atslēdziņā.
Taču mākslinieks apzinājās, ka ir jau gados pāraudzis, lai spēlētu zēnu vai jauniešu lomas, kas Jaunatnes teātrī bija viņa ampluā, tāpēc nolēma pārtraukt skatuves gaitas un pieņēma jaunu izaicinājumu, uzņemoties savā teātrī direktora vietnieka pienākumus. Strādājot šai postenī, Vilis Ķimelis sagaidīja pensijas gadus, pēc tam darbu atstāja. Taču lielo interesi par teātri viņš nezaudēja līdz pat mūža pēdējām dienām. Teātris patiešām bija kļuvis par viņa "dzīves caurviju motīvu". Īpaši uzmanīgi viņš sekoja savas meitas Māras Ķimeles izrādēm, priecājoties par tām kopā ar visiem skatītājiem.
Novēlu aizgājējam gaišus mūžības ceļus...
Atvadīšanās no Viļa Ķimeļa 2.septembrī plkst.14 Krematorijas Lielajā zālē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.