Turpat, cēli šūpojot gurnus, pastaigājās policijas zirgi - simboli - un dziedāja Saucējas.Trīs zāles un akustikaTeātru profesionāļi, kurus 19 gadu laikā uzaudzinājis Zirgu pasts, pulcējās Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedras fundamentāli atjaunotās Teātra studiju bāzes atklāšanas pasākumā. Zirgu pasta atjaunošanā Eiropas Reģionālais attīstības fonds (ERAF) ieguldījis Ls 1,001 milj., no valsts budžeta līdzekļiem nākuši Ls 84,5 tūkst., savukārt pati akadēmija nodrošinājusi finansējumu Ls 300 tūkst. apmērā. Būvdarbus veica SIA Re & Re, būvprojektu izstrādāja SIA Arhitektu birojs Krasts (arhitekte - Renāte Truševska). Studentu darbus noskatīties ērti varēs arī cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem.Šeit studēs topošie aktieri, režisori, audiovizuālā kursa studenti, nākamie horeogrāfi un laikmetīgās dejas mākslinieki. Viņu rīcībā būs trīs zāles kopmēģinājumiem un daudz atsevišķu izolētu telpu individuālām nodarbībām.Sadalīts pat nakts laiks«Tas skan jocīgi šodien, kad viss ir izremontēts, - bet nav jau tik svarīgi tās sienas, kurās tu dari svarīgās lietas, bet tie cilvēki, ar kuriem kopā tu to dari. Tādā ziņā mums netrūka nekā. Mums bija paši labākie cilvēki - paši labākie pedagogi, paši interesantākie kursabiedri. Tādēļ, man liekas, mēs bijām bagāti arī vecajā Zirgu pastā, mazliet noskretušā un ne tik glancētā,» brīdi pirms jaunā Zirgu pasta teatralizētās apskates ekskursijas Dienai sacīja aktrise Baiba Broka. Kursabiedrenei piekrīt arī režisore un LKA pasniedzēja Anita Sproģe: «Telpas ziņā mums bija maziņa teritorija. Tā kā mēs bijām apvienotais kurss ar režisoriem, mums bija sadalīti pat nakts laiki. Kaut kur kaktiņā kāds gulēja un gaidīja, kad viņam divos būs laiks mēģināt. Bet ar visu to saspiestību, man liekas, nekā netrūka.»Turpat blakus stāvošā runas pedagoģe Ruta Vītiņa, iespējams, ir objektīvāka, jo kurš gan ar kritisku vārdu atcerēsies savu studiju gadus. «Ziniet - pietrūka gan. Šai mājai bija brīnišķīga aura. Pirms tam tur bija Lietišķās mākslas skola, pēc tam vienā spārnā - J. Mediņa Mūzikas skola. Šajās telpās, no vienas puses, bija ļoti viegli un omulīgi būt. Bet no otras - nāca dzirdamība no blakus telpām, tās bija caurstaigājamas, nebija izolētas. Bez šaubām, tas visiem ļoti apgrūtināja darbu.» Notikušais pasniedzējai šķiet brīnums, kuram vēl nemaz īsti nevarot noticēt.Pateicīga vietaPirmo reizi trīs Zirgu pasta tolaik vēl nelielajās un pieticīgajās telpās topošie aktieri un režisori profesoru Annas Eižvertiņas, Edmunda Freiberga un Pētera Krilova vadībā ienāca 1993. gada 10. decembrī, bet visa daudzu gadu garumā neremontētā, tomēr ar īpašu atmosfēru bagātā ēka akadēmijas rīcībā nonāca 1997. gada rudenī, pārņemot to no Lietišķās mākslas koledžas. Šobrīd Zirgu pasts ir ieguvis jaunu veidolu, saglabājot savu pievilcību un auru, kas panākts, vēsturiskās arhitektūras liecības iestrādājot jaunos dizaina elementos. Koka ēka tikusi gan pie laikmetīgas stikla piebūves, gan atjaunotiem slēģiem. Ir saglabātas gan senās krāsnis (estētiskam priekam), gan ierīkota sauna. Gandarījumu neslēpj Teātra un audiovizuālās mākslas katedras vadītāja Inga Pērkone-Redoviča, kura atjaunoto Zirgu pastu vērtē kā «ideālu un pateicīgu vietu dažādiem starptautiskajiem pasākumiem un dažādiem netradicionāliem risinājumiem». Radoši apdzīvojams ir arī pagalms, ko jau 1997. gadā ar futbola maču pagalmā un ēkas palodzes iesaistīšanu darbībā neaizmirstami demonstrēja teātra vēsturē ierakstītais Brokas, Vaivara, Znotiņa, Keiša, Ēča u. c. kursa diplomdarbs - Pētera Krilova iestudējums Brāļi Karamazovi. Respektablākā no zālēm simboliski nodēvēta par Karamazovu zāli.Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende atzina, ka, apskatot Zirgu pastu, atkal gribējies būt studentei. Dominējošais patoss bija saistīts ar vēlējumu «saņemto dārgo māju ar šeit piedzīvoto mīlestību, darbu, attiecībām, sāpēm, ciešanām un prieka brīžiem (Ģirts Rāviņš) padarīt tiešām dārgu» un dabūt atpakaļ «dullo radošo gariņu» (Edmunds Freibergs).Pasniedzēju atbildību, tai skaitā savu, uzsvēra kino un teātra režisors Gatis Šmits: «Ja iespējams izdarīt tik dramatiskas izmaiņas ārienē, tad arī pasniedzējiem jāmainās tāpat, kas ir daudz grūtāk un svarīgāk.» Savukārt režisors Dž. Dž. Džilindžers, testējot Karamazovu zāli, aicināja klātesošos piecpadsmit sekundes sastingt klusumā. «Gandrīz labi.»Pēdējais vārds - studentei no paaudzes, kas Zirgu pastā radīs savu studijlaika mitoloģiju. «Manuprāt, ir tā - kad tu ej telpā, tu radi enerģiju. Tu vari būt jebkurā telpā, bet galvenais ir cilvēks, kas to piepilda ar to, kas tur ir un kas būs,» pārliecināta Indras Rogas un Mihaila Gruzdova 4. aktierkursa studente Laura Atelsone.
Zirgu pasts ver slēģus jaunai ērai
Sestdien, 1. septembrī, Latvijā bija kāda vieta, kur neviens neskuma, ka mācību gada atklāšanas pasākums tomēr sarīkots.Rīgā, Dzirnavu ielā 46, pēcpusdienā pulcējās pacilāti un mazliet apmulsuši cilvēki. Teātri mīlošam garāmgājējam ļaužu pulciņš uz ielas stūra varēja atgādināt priekšlaicīgu Spēlmaņu nakti, jo vienkopus vīdēja pazīstamas aktieru un režisoru sejas no gandrīz visiem Latvijas teātriem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.