Patlaban TabFab izbūves kvartālā aktīvi norisinās pirmā posma darbi, kuru laikā līdz šim jau ir veikti demontāžas darbi nākotnes kino skolas telpās, kā arī sākti sagatavošanās darbi papildus pamatu izbūvei. Demontāžas darbi sākti arī filmēšanas paviljonā un izbūvēti Radošo industriju biznesa inkubatora (RIBI) ēkas pamati.
Līdz vasaras vidum turpināsies RIBI ēkas grīdu un pārējo konstrukciju izbūves darbi un sasniegts augstākais ēkas jumta punkts. 2024. gada sākumā iecerēts noslēgt pirmā posma darbus, lai Latvijas Kultūras akadēmijas studenti un radošo industriju pārstāvji varētu sākt iepazīties ar jaunajām telpām.
Atbilstoši arhitektu biroja NRJA vīzijai projektā veiks telpu pielāgošanu Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolas vajadzībām, kā arī tiks izbūvēts atsevišķs filmēšanas paviljons, atjaunojot un labiekārtojot teritoriju 2325 kvadrātmetru un publiskās ēkas 1090 kvadrātmetru platībā.
Kopējās pirmā posma būvdarbu izmaksas veido 4,62 miljonus eiro, tostarp šobrīd apstiprināts projekta sadārdzinājums 258 150 eiro apmērā.
Projekta pirmā posma finansējumu Kultūras ministrija piesaistījusi no Eiropas Savienības (ES) fondiem.
Pirmajā kvartāla attīstības posmā netiks skartas ēkas, kurās šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris (JRT), kura vēsturiskās telpas Lāčplēša ielā 25, Rīgā, šobrīd tiek pārbūvētas.
Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla attīstības otrajā posmā paredzēts attīstīt telpas vairāk nekā 8000 kvadrātmetru platībā, izveidojot telpas Latvijas Kultūras akadēmijas mācību procesa nodrošinājumam, tostarp studiju programmu Laikmetīgā deja un Skatuves māksla studiju procesa nodrošināšanai un Rīgas Kino muzeja un Latvijas Fotogrāfijas muzeja vajadzībām.
Jau ziņots, ka iepriekšējā Tabakas fabrikas kvartāla pirmā posma attīstības iepirkumā bija pieteikušies 17 būvuzņēmēji, no kuriem divi - UPB un Pillar Contractor - atteicās no tiesībām slēgt līgumu neparedzēti straujo būvmateriālu cenu kāpuma, būtisko energoresursu izmaksu kāpuma un inflācijas dēļ.
Atkārtotā iepirkumā 2022. gada februārī VNĪ par saimnieciski izdevīgāko atzina pilnsabiedrības BI_ZENG piedāvājumu par 3,85 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, taču būvkomersants atteicās no tiesībām īstenot projektu ģeopolitiskās situācijas radītā sadārdzinājuma un neprognozējamo būvniecības izmaksu izmaiņu dēļ. Tādējādi tiesības īstenot projektu ieguva Marels būve.
Marels būve 2021.gadā strādāja ar 3,111 miljonu eiro apgrozījumu un guva 26 270 eiro peļņu, liecina Firmas.lv informācija. Marels būve reģistrēta 2012.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 104 636 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Māris Apelis (28,71%), Arturs Sproģis (28,71%), Oskars Kondrāts (28,71%) un Ludmila Apele (13,86%).
VNĪ īsteno 44 valsts nozīmes projektus, no kuriem 24 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 336 miljoni eiro.
Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.