Alga

Mūsu mazajā kantorītī tas pats stāsts (neviens it kā nedrīkstētu zināt citu algas lielumu) - bet grāmatvedība atsūta lapu, uz kuras uzdrukātas ļautiņu algas, priekšniece ar šķērēm sagriež strēmelītes un visiem izdala - nevis katrs darbinieks saņem slepenu privāti sūtītu aploksni :D

Labprāt uzklausīšu Jūsu viedokli, ja Jums tāds ir :)

un šito jūs saucat par diskusiju?

Sedlinieks: turpmāk izmantošu patīkamo iespēju izslēgt komentārus (,,) esmu pārliecināts, ka tādā veidā (..) veicināšu kvalitatīvas diskusijas kultūru. Diskusija ar aizbāztām ausīm ... kronis. Normundiņš arī uzreiz gražojas, ja kāds viņam nepiekrīt. Varbūt arī viņam derētu atslēgt komentēšanas iespēju? Joks, protams :)

Iemetu aci Satori, atradu tikia vienu Sedlinieka rakstiņu. Taču tas pats izrādījās glauns :) Sedlinieks: ja latviešu īstās nācijas intereses visniknāk aizstāv (kā pierāda arī vēsture) nedemokrātisks režīms, tad kāpēc vajadzīga šī traucējošā demokrātija? Superīgs apgalvojums. Bez nekādiem argumentiem. Tas, ka tieši nedemokrātiska režima rezultātā gļēvulis padirsa Latviju, tas ir nieks, protams. Nav jau nekāds brīnums, ka tādi Sedlinieki vēlas runāt aizbāztām ausīm -absurdas blēņas cilvēki mierīgi neklausīsies :))

Piekrītu. Cilvēkiem jāzina, kādi ir darba novērtējuma kritēriji. Par ko maksā mazāk, par ko vairāk. Elementāra vērtību definēšanas skala. Zīmīgi, ka "par slepenību" arvien iestājas tie, kuriem paniski bail lai citi neuzzinātu viņu atalgojuma apmēru. It sevišķi, ja relatīvi lielākās naudas saņēmējs pats jūt, ka ir vien gurķis ar tukšu vidu :) Tas nu tā, nekā personīga.

NN: "Ir pārbaudīts - kad darbinieki zina cits cita algas vai honorārus, tas ļoti slikti iedarbojas uz viņu morālo pašsajūtu." ??? Kas pārbaudījis, kur un kad? Uz cilvēku morālo pašsajūtu, Normund, vissliktāk iedarbojas NEZIŅA! (Raksts pats par sevi lliekas dziļi personisks un no tiem impulsīvajiem gara darbiem, kuru vajadzēja uzrakstīt, tad nolikt zem spilvena, izgulēties; no rīta pie kafijas mierīgā garā pārlasīt un - vai nu pārstrādāt, vai vispār nepublicēt.)

Ļoti labi raksti, bet kas Tu esi?

Ar algām ir vienkārši: kā norunā, tā arī jādara. Personiski es domāju, ka visiem darbiniekiem jāzina, ka Sanita pelna 2x vairāk. Un kāpēc: man patīk viņas attieksme pret darbu. Pieredze. Spēja atrisināt problēmas. Noslēgt līgumus. Un tas, cik reti viņa "nezina" ko darīt. Pārējiem ir uz ko tiekties :)) ps. Spriežot pēc tā, cik personiski autors uztver komentārus, viņam ir suņanagla dibenā.

Vācijā, piemēram, algas neapspriež.

tai pat laikā ir tāda valsts Japāna, kuras augsto sabiedrības attīstības līmeni un kultūru itkā neviens neapšauba (?), un tur jautājums "cik tu saņem" ir tik pat normāls un saprotams, kā jautājums "what are you doing".. Un šinī brīdī es, piemēram, nevaru saprast, kuram te ir taisnība..

Fisska debesiis . Tekla , nu tu esi gan gudriniece !

kāpēc DIENĀ nav ierīkota iespēja blogeriem (arī) atslēgt komentēšanas iespējas (reizēm)? SATORI, šodien, Klāvs Sedlenieks: Ideāls karnevāls ir tāds, kurā neviens nekad neuzzina, kurš slēpās zem maskas. Tāpēc sociālie kontakti var būt pilnīgi citādi. Princis var draudzēties ar ubagu zēnu visās iespējamās variācijās. Pēc svinībām neviens neko nezinās un tāpēc neviens neko nepārmetīs un šķībi neskatīsies, nepārmetīs un nesodīs. Karnevāls tāpēc ir arī pilnīgas sociālas brīvības simbols. Internets padara karnevālu par ikdienas parādību. Skaidrs, ka visiem, kam patīk maskuballes, pēc jautri pavadītas nakts (ja paģiru sindroms vēl nav cēlis savu zaļgano roku) ļoti pievilcīga šķiet doma par dzīvi kā nebeidzamu karnevālu. Tomēr ir kāds iemesls, kāpēc karnevāli vienmēr kaut kad (un tas ir diezgan ātri) beidzas - maskoti cilvēki rīkojas kā psihopāti. Īsteni maskots cilvēks ne mazākajā mērā necenšas izprast apkārtējos cilvēkus. Viņai(-am) ir sveša empātija. Viņa(-š) rīkojas tikai savās interesēs. Viņa(-š) auksti un racionāli kalkulē, vienlaikus nespējot uzņemties atbildību par izdarīto un darot visu, lai manipulētu ar citiem sabiedrības locekļiem (līdzās uzskaitītajām īpašībām psihologi, protams, nosauks vēl vairākas). Sabiedrība, kas sastāv tikai no psihopātiem ir neiespējama. Pat viens atsevišķs psihopāts var radīt diezgan lielas problēmas ap sevi esošajai sabiedrībai. Interneta anonimitāte rada līdzīgus efektus, bet tie ir nepārejoši. Interneta anonimitāti parasti nevar atslēgt, tā nepāriet. Masku gan var noraut, bet tam ir nepieciešamas pūles, kuras lielākā daļa cilvēku nav gatavi ieguldīt. Turklāt vienreizēja atmaskošana nebūt negarantē tālāku dzīvi bez maskām. Viens un tas pats cilvēks var būt jānis, pēteris, anniņa un tante ilga vienlaicīgi vienā mirklī un saša, džordžīne vai gorbačovs jau nākamajā. Tikko kā viena maska ir kļuvusi nedroša, tās valkātājs var pārvākties uz citu. Lūk, arī iemesls, kāpēc interneta komentāru komunikācija ir dīvaina un disfunkcionāla. Ikdienas dzīvē komentētājus saista ilgtermiņa jautājumi. Viņi ir spiesti rēķināties ar sociālajām sankcijām, kādas varētu izraisīt viens vai otrs neapdomāts solis. Nepareizi pateikts vārds, neveikls žests, neadekvāts apģērbs vai pat atrašanās kādā neparastā vietā var radīt tūlītējas sekas pašam aktoram (var dabūt pa purnu, sakot vienkāršo ļaužu valodā). Bet sekas var būt arī daudz plašākas. Skolotājs, kurš vakaros iesviķo kādā tumšā bārā, lieto vienkāršrunas vārdus un dzērumā izklaidējas priekanamā, riskē ar savu un nereti - arī ar citu cilvēku reputāciju. Nesen augstskolas X profesors tika atlaists no darba, jo ārpus darba pienākumu pildīšanas bija mēģinājis iegūt jurisprudences maģistra grādu, iesniedzot plaģiātu disertācijas vietā. Universitāte bija norūpējusies par savu reputāciju un plaģiatoram uzteica darbu. Tas pats skolotājs internetā neriskē ne ar ko. Viņa skola nekad neuzzinās par to, ka viņš vakaros lieto sīvo un brauzē bērnu pornovietnēs. Viņš var pavirši komentēt kādu rakstu, to pat līdz galam neizlasījis, jo viņš zina, ka šādiem komentāriem nekādu seku nebūs. Šādu iemeslu dēļ interneta izslavētā divpusējā komunikācija nestrādā lielākajā daļā gadījumu. Komentāri ir īsi, uz tēmu neattiecināmi (vai daļēji attiecināmi) izsaucieni, kurus nereti raksturo Skuteļa trāpīgie vārdi 'neredzēju [nelasīju], nepatika, sūds'. Uz to pamata nekāda auglīgā diskusija nevar iznākt, jo no vienas puses ir reāla personība (raksta autors), bet no otras - digitāls psihopāts bez atbildības, sirdsapziņas vai empātijas spējas. Šo garo penteri rakstu tāpēc, ka daži ir vaicājuši, kāpēc es pēdējā laikā esmu atslēdzis komentāru iespēju saviem ierakstiem. Rakstīšana internetā ir diezgan nepatīkama lieta. Lai vai ko es arī neuzrakstītu, vienmēr atradīsies kāds, kurš ar saviem komentāriem padarīs katru nākamo publikāciju arvien nepatīkamāku. Saskaņā ar parasto statistiku komentārus raksta kādi 3% no visiem lasītājiem. Labākajā gadījumā tikai daži no viņiem ir pieskaitāmi pie '(digitālajiem) psihopātiem'. Iedomājieties sevi izejot pūlī, kurā simts cilvēki mierīgi nolūkojas, daži jums uzsmaida, bet daži maskās tērptie iesviež ar akmeni vai apmētā ar saviem rūpīgi gatavotajiem kaku maisiņiem. Man šāda pastaiga nebūt nešķiet pievilcīga. Reālajā dzīvē es tādā nekad nedotos. Par laimi digitālās drazas nomazgāšanai pietiek ar meditāciju. Diemžēl jāmazgājas ir ne tikai man, bet arī tiem lasītājiem, kas neizmanto vājprāta sniegtās prieksrocības. Es domāju, ka tie no maniem lasītājiem, kas ir spējīgi uzņemties atbildību par savu rīcību un vēlas veidot informētu un argumentētu dialogu par jautājumiem, kurus mēdzu nopietni vai mazāk nopietni cilāt savos ierakstos, spēs saņemties un uzrakstīt ko vairāk par 'neredzēju, nepatika, sūds'. Tāpēc ceru, ka neņemsiet ļaunā, ja arī turpmāk izmantošu patīkamo iespēju izslēgt komentārus. Varat man nepiekrist, bet esmu pārliecināts, ka tādā veidā ne tikai pasargāšu vienu otru sev dārgu nervu šūnu, bet arī veicināšu kvalitatīvas diskusijas kultūru.

prieks, ka Jūs gan apzināties manu "personīgo sāpi", kuru esmu ielicis blogā. nudien nezināju, ka tekstus rakstu bezsamaņas stāvoklī :-) mazāk indes, dakterīt vai kas nu jūs tur esat :-) bija jautri. iesaku arī jums "nelaist muļķi". citādi kaut kā nožēlojami tas izskatās :-) dakterīte, hi-hi ;-)

nevajag tagad laist muļķi. acīmredzami ka cilvēks, kura ikdienišķo problēmu lokā bijuši drosmīgu brīvdomātāju kariķēti plakāti, geju publiskās dzīves nianses un sadomazohisms, pēkšņi ir aizdedzies par jaunu tēmu. Īpaši minētais piemērs "redzēto izstāžu apspriešana ar kolēģi par 100% cels viņu abu profesionalitāti" ir ārkārtīgi daiļrunīgs. PAT ja zaķītis pats to neapzinās, viņš ir izlicis blogā nu dikti personisku sāpi. bet gan jau apzinās :) kā jau pareizi piezīmējāt, nav jau viņš tik dumšss.