Anna Žīgure

Paldies par grāmatas radīšanu Annai Žīgurei!!!! *** "Kā būtu tagad? Ja cilvēkiem būtu jābēg no mājām. Konkrēti. Jums un man?" — tas ir galvenais jautājums, par kuru A.Žīgurei jādomā. Ko ņemtu līdzi, ko — neņemtu…? Jādomā... *** Tas ir mans jautājums no 1972.gada, kad es, 10 gadus jauns skuķēns, aptvēru, Mežaparkā viesojoties, ka te ir radu māja, kas ir ar visu iedzīvi - galdiem, krēsliem, šķivjiem, grāmatām, gleznām - ir bēgļu gaitu neskarta. Man šķita, ka visiem Latvijā viss tika zaudēts kara dēļ. Tad es vaicāju savai vecaimātei, cik dienas vajadzēja 1944. gada rudenī domāt par bēgļu gaitām - viņa teica: apmēram trīs nedēļas nopietni. Toreiz lauku saimniecībā pie Limbažiem. Tad es jautāju sev: ir tikai trīs nedēļas padomāt, ko ņemt līdz, nav noteikumu, nav norādes, nav pārliecības, ka būs tikai viens variants. Mana vecāsmātes ģimene palika Latvijā, viņiem tāpat visa iedzīve bija zaudēta, - viss grāmatplaukts, klavieres palika, jo - ko var ielikt divos ratos... Tas, ka tie, kas palika Latvijā, bija tādi paši bēgļi, šī doma 20.gs.90.gados 3x3 nometnēs Latvijā ir nākusi kā atklāsme un tuvinājusi "mūs" un "viņus".