Dīpaks Čopra, indiešu izcelsmes amerikāņu rakstnieks un ārsts, kas iedvesmojies no Bhagavadgītas un kvantu fizikas, ir viens no tiem, kas Rietumos vienkārši un veiksmīgi popularizējis Austrumu gudrības, tajā skaitā budismu. D.Čopra arī akcentē sakarību starp prātu un ķermeni medicīnā, aizstāv meditāciju un sevis izpratni kā primāros faktorus saslimšanā un ārstēšanā.
Viņš ir tik populārs, ka ticis aicināts uzstāties Larija Kinga televīzijas šovā un bijušais prezidents Bils Klintons uzsvēris Čopras ietekmi alternatīvās medicīnas popularizēšanā Amerikas Savienotajās Valstīs.
Aizraujoši par Budu
Čopras veiksmi garīguma popularizēšanā nav grūti saprast, ņemot vērā, ka vajadzība pēc tā ir ikkatram, tikai reti pietiek enerģijas. Buda. Stāsts par apskaidrību ir aizraujoša pasaka par prinča Sidhārtas pārtapšanu Budā, kas tai pašā laikā saprotamā valodā iepazīstina ar svarīgiem budisma jēdzieniem. Tā balstās uz tradicionālo stāstu par Budu, kas savā veidā arī līdzinās stāstam par Jēzu un citiem svētajiem — atteikšanās un nonākšana pie jaunas apziņas.
Princis Sidhārta, kas dzimis valdnieka Sudhodanas ģimenē, jau no bērnības izceļas ar lēnīgumu un apcerīgumu, kaut arī vientuļnieks Asita viņam pareģojis, ka viņš valdīs "pār visiem četriem zemes stūriem". Tēvs, šādu ziņu dzirdot, ir sajūsmā, jo savā ataviskajā domāšanā ar to, protams, saprot, ka audzina topošo Austrumu monarhu ar neierobežotu varu. Lai tā notiktu, viņš grib Sidhārtu uztrenēt par nežēlīgu, bijību raisošu vīrieti. Plāns klibo, jo Sidhārtam ir svešs gan sacensības gars, gan ambīcijas, kaut arī viņš ir izveicīgs un skaists. Gudrajam vecajam Asitam, nākot ar savu pareģojumu, prātā ir bijis kas cits, ko senatnes mačo valdniekam nesaprast — ka Sidhārta kļūs par valdnieku pār dvēseli, nevis pār zemi ar tās materiālajām un egoistiskajām atlīdzībām.
Piemēram, Sidhārta bieži jūtas slikti, kad spēlēs pārspēj draugu Čannu. Lai dēls neizaugtu par ņuņņu, karalis asuma uzturēšanai uz galmu atved Sidhārtas brālēnu Devadu, kurš ir tieši tāds, kādu viņš vēlētos redzēt savu Sidhārtu — nešpetns, lepns, valdonīgs un cietsirdīgs.
Sidhārta tajā laikā nenovēršami kļūst par to, par ko liktenis viņam lēmis kļūt — apskaidrotu būtni, mainot identitāti uz mūku Gautamu un beigu beigās Budu, mainot uzskatus no ekstrēmiem uz mēreniem (zelta vidusceļš). Tas notiek pakāpeniski.
Ciemos atkal uzrodas vientuļnieks Asita — šoreiz, lai puikam iemācītu ērto lotosa pozu. Vienlaikus Sidhārtu mēģina apstrādāt tēvs ar saviem "pedagoģiskajiem" tekstiem: "Ja tu neiedvesīsi bailes, šie cilvēki kļūst par taviem ienaidniekiem."
Sidhārtam tas nav saprotams: "Bailes? Es neesmu drauds."
"Tāds karalis nav dzīvojis, kas nekarotu un nenogalinātu," karalis Sudhodana paskaidro. Redzot, ka dēlu nepārliecinās, Sudhodanu pārņem pārliecība, ka viņš to ir zaudējis. Un tā arī ir.
Kas tu esi?
Sidhārta apskaidrības ceļu sāk ar vienkāršām atziņām, kā atskārzdams, ka "dēmoni iekļūst prātā, kad mēs tiem pretojamies." Radikālākas pārvērtības sākas, kad, reiz izkļuvis no pils, kur Sidhārta dzīvojis siltumnīcas apstākļos, viņš satiek vecus, slimus cilvēkus un ierauga pūstošu ķermeni. Sidhārta atskārst, ka salīdzinājumā ar nupat redzēto viņa līdzšinējās ciešanas nav nekas. Viņa prātā dzimst citas, radikālas atskārsmes: "Nepaturi neko, atdod visu", "Atsakies un esi brīvs."
Viņam tiek mācīts neuzticēties savām darbībām: "Tās pieder tavam ķermenim. Ķermeni nevar atmodināt."
Tai pašā laikā nemiera un ambīciju plosītais brālēns Devada, kas ir kapitulējis dēmona Maras priekšā, vairs nešaubās, ka dievi nepastāv. Viņš visai mūsdienīgi saprot, kāpēc: "Kad dzīves šausmas galu galā atklājas, kādam dievi ir jāizgudro." Taču pie tādas, pusceļa atziņas viņš nonāk tikai tāpēc, ka nav sapratis, ka "ir viena lieta, ko dēmons Mara nevar atļaut tev atklāt: patiesība par to, kas tu īstenībā esi.