Pateicoties "Atzīšanās" pieaugošajai popularitātei, pēdējā laikā viņā ir saskatījuši pirmo moderno cilvēku, un varētu arī sacīt – vienu no pirmajiem modernas garīgās autobiogrāfijas autoriem. Izdevums paredzēts filozofijas, teoloģijas, seno valodu un literatūras studentiem, mācību spēkiem un ikvienam, kuru interesē literatūras klasika, kristietības vēsture un pagātnes domātāju mantojums. Minēto sacerējumu gadsimtu gaitā lasījuši daudzi, kas tajā ir atraduši sev tuvo un svarīgo. "Šī grāmata mani pārvērta," par Augustīna darbu "Atzīšanās" 1367. gadā izteicās itāliešu dzejnieks Petrarka. "Svētā Augustīna grāmatā "Atzīšanās" var mācīties pazīt cilvēku tādu, kāds viņš ir." 1802. gadā rakstīja franču politiķis un rakstnieks Fransuā Renē de Šatobriāns. Frīdrihs Nīče 1885. gada 31. martā paziņoja: "Starp citu, ar šo grāmatu ieskatās kristietības vēderā." Savukārt Ludvigs Vitgenšteins esot uzskatījis, ka "Atzīšanās", iespējams, ir "nopietnākā grāmata, kas jebkad uzrakstīta."Grāmata ir pirmizdevums latviešu valodā. Darbu no latīņu valodas tulkojusi Laura Hansone. “Atzīšanās” latviešu izdevumu papildina tulkotājas Lauras Hansones priekšvārds, piezīmes un pēcvārds, kā arī pārskats par Augustīna darba manuskriptiem un izdevumiem dažādās valodās, Augustīna dzīves un laikmeta hronoloģija, kā arī Arņa Rītupa piezīmes par "Atzīšanās" likteni no sarakstīšanas brīža līdz mūsdienām.
Augustīna "Atzīšanās" latviski un latīniski
Apgāds "Liepnieks un Rītups" sērijā "Ad fontes" laidis klajā Aurēlija Augustīna jeb Svētā Augustīna (354–430) ievērojamākā darba "Atzīšanās" ("Confessiones") bilingvālu izdevumu latviešu un latīņu valodā. Aurēlija Augustīna sarakstītajos darbos veidojusies Rietumu kristietība, tādēļ dažkārt viņu sauc par Rietumu kultūras tēvu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.