Bluķe intervijā aģentūrai LETA uzsvēra, ka jautājums, kas visu laiku ir bijis svarīgs, ir saistīts ar VKKF finansējumu, kas, sākoties krīzei, tika samazināts par vairāk nekā 70%.
"Radošam darbam tas ir vienīgais pieejamais valsts finansējums. Izpildītājiem, piemēram, aktieriem, ir iespēja stādāt valsts teātros, mūziķiem - orķestros, koristiem - valsts apmaksātos koros, līdz ar to izpildītājiem ir iespēja strādāt algotu darbu, taču nevienu nekur nepieņem darbā par rakstnieku vai komponistu. Līdz ar to radošam cilvēkam VKKF ir gandrīz vienīgā iespēja saņemt finansējumu," sacīja Bluķe.
Turklāt no VKKF saņemtais finansējums ir neregulārs - tās ir radošās stipendijas, no kurām nodokļus nav paredzēts maksāt. Citos gadījumos tie ir honorāri, no kuriem tiek maksāts tikai ienākuma nodoklis. Respektīvi, lielākā daļa radošo cilvēku, ja vien nestrādā paralēli citur algotu darbu, ir absolūti sociāli neaizsargāti. Honorāri un autoratlīdzības neparedz maksāt sociālo nodokli, norādīja LRSP valdes priekšsēdētāja.
Līdz ar to viens no Bluķes mērķiem ir panākt regulāru finansējuma palielināšanu VKKF, ko valdība ir apsolījusi, un 2013.gadā tas pirmo reizi pēc ārkārtīgi drastiskā samazinājuma ir pieaudzis. LRSP uzdevums ir sekot līdzi, lai finansējuma palielinājums turpinātos arī nākamajos gados. Ja tas nenotiks, tad padomes uzdevums būs asi un strauji reaģēt, lai uzstādījumi partiju un valdības programmās tiktu ievēroti.
"Otra lieta, kas ir saistīta ar VKKF un par ko iestājas LRSP, ir, lai fonda finansējums atgrieztos pie agrākā modeļa, kad tas bija piesaistīts akcīzes nodoklim. Vēlamies atgriezties pie šīs sistēmas, jo tas ļāva kaut kādā mērā veikt prognozes par nākamo gadu finansējumu. Patlaban neko nav iespējams prognozēt. Šis modelis garantē arī vislielāko VKKF budžeta politisko neatkarību," akcentēja Bluķe.
Viņa stāstīja, ka viens no izvirzītajiem uzdevumiem ir saistīts ar sociālajām garantijām. Ja radoša persona strādā tikai radošu darbu, tad patlaban par autoratlīdzību un radošajām stipendijām nav paredzēts maksāt sociālo nodokli, tas nozīmē - netiek veiktas iemaksas pensijām, slimību pabalstiem, bērna kopšanas atvaļinājumiem utt. Radoša darba veicējiem šāda veida valsts atbalsts, ko citi uzskata kā pašu par sevi saprotamu, ir liegts.
Piemēram, ja komponists strādā skolā par pedagogu, viņam ir algots darbs, kurā saņem mazu, bet tomēr darba algu, no kuras tiek maksāts sociālais nodoklis. Komponēšana tad paliek no darba brīvajā laikā - vakaros, naktīs, brīvdienās. Taču ir arī tādi komponisti, kuri pārtiek tikai no radošā darba. Tā ir viņu pamata nodarbe. Šajā gadījumā tas nozīmē, ka viņiem nav ne slimības pabalstu, ne pensiju, ne māmiņu algas. Tādējādi veidojas situācija, kurā radošās personas, kas pamatā nodarbojas ar radošo darbu, ir ārpus aprites.
"Ir jādomā, kā šo lietu noregulēt, lai cilvēks, kurš ir ieguvis Latvijā augstāko izglītību kādā no mākslas jomām, par ko valsts vairumā gadījumu ir dārgi samaksājusi, pēc tam, strādājot šo radošo darbu, mūsu sabiedrībā būtu arī sociāli aizsargāts," minēja LRSP valdes priekšsēdētāja.
Viņa informēja, ka LRSP sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju veiktajā pētījumā par radošajām personām mēģināja noskaidrot, kādas ir radošo personu problēmas. Pētījumā atklājās, ka radošo personu ienākumi neko neatšķiras no kopējās situācijas sabiedrībā, jo citiem iet labāk, citiem - viduvēji, bet citiem ir ļoti slikti. Tomēr jāņem vērā, ka radošam cilvēkam ir specifiski ienākumu veidi. Piemēram, skolotājs vai medmāsa saņem mazu algu, taču viņiem ir garantija, ka slimības gadījumā saņems lai arī mazu, bet pabalstu, taču radošiem cilvēkiem tā nav, tādēļ tā ir lieta, kurai jāmeklē risinājums.
Lai risinātu šo situāciju, LRSP iepazinusies ar situāciju Lietuvā un Igaunijā. Katrā vietā ir mazliet citādāk, taču kaut kāds sociālais spilvens ir izveidots ikvienā no tām. Bluķe vēstīja, ka darbības modeļi iespējami dažādi un ir jāskatās, kas varētu būt labākais un piemērotākais Latvijas gadījumā.