Dārgo Briselīt

Mēs jau negribam daudz, mēs nedzenamies pēc pasaules goda un kārumiem, doma bija tikai iedalīt katram kādu nieku, lai ir, kā mēs te Latvijā sakām, uz zoba ko likt. Sākumā gāja kā pa sviestu, pamazām sākām dalīt visādus labumus — viens dabūja dziļās ielejas pļaviņu, cits tika pie zirņu kalna tīrumiņa. Maz jau trūka, lai lielais plāns būtu realizēts, bet tad izrādījās, ka visiem tomēr nepietiks. Kurš gan varēja paredzēt, ka tā sanāks? Ļaunu nodomu nebija, vienkārši nepietika. Tā gadās, vai ne? Protams, tagad kaut ko grūti labot, paņēmām atpakaļ no tiem, kas vēl nebija pie labumiem pieraduši, bet tie nikni — re, cik viegli cilvēks pasaules niekus iekāro — tāpēc ceram, ka varbūt tu varēsi palīdzēt. Savā ziņā, Amerikas krīze nāca tieši laikā. Viss jau gāja uz grunti, bet nevarējām saprast, kas par lietu. Prasām astrologiem, tie studē planētu kustību — kur Venēra bijusi, kad Emša kungam portfelis pazuda, kādā dekādē Saturns, kad tiltu pār Daugavu cēlām, kādā fāzē Mēness, kad līgumu par koncertzāli slēdzām, zem kādas zvaigznes ministra šofera dēls dzimis — gudri vīri un sievas virs horoskopu tabulām buras, nevar saprast, kur nauda palikusi. Bet kad Amerikas nekustamo īpašumu tirgus aizgāja pa pieskari, viss nostājās savās vietās. Amerika vainīga, liberāļi naudu nozaga, ārzemēs izglītotie kultūras darbinieki medmāsām pēdējo kumosu no mutes izrāva. Protams, krīzes dēļ visi cietuši, ne viens vien vērtīgs projekts tagad apstājies. Sēž mūsu deputāti mājās, pa televizoru skatās, kā policisti viņu Saeimu aizstāv, domā: "Vajadzētu vēl kādus kārtības sargus atlaist, viņu algas apšķibīt, tad mēs varētu nopirkt simt baltu zirgu, un, ja kāds pēkšņi Saeimai uzbrūk, mēs lecam zirgos un aulekšojam prom no Rīgas. Uz Velna dzirnavām. La la la la la la lā, la lā la la la lā." Vispār būtu jau labi, ja cilvēkiem, kā viens klasiķis saka, piemistu tāds prāts, kurš dzenas pēc tām mantām, kas nāk dvēselei par labu, jo tad viņi būtu daudz gudrāki nekā skriedami, kliegdami pēc šīs pasaules labumiem. Varbūt tev ir kāda recepte, kā tos prātiņus tā iegrozīt? Es jau tikai viņu dēļ lūdzu. Bet citādi viss kārtībā. Politikas jomā mums palīdzību noteikti nevajag, tur mēs paši tiksim galā, politikas ekspertu netrūkst. Piemēram, mūsu Saeimas priekšsēdētājs, līdzko viņam ko vaicā vai pārmet, ķeras pie būtības — pie Satversmes. Lasa, mācās, studē. Iekrīt Domburšovā kāds brīvs mirklis, atkal Satversmi lasa, studē, meklē atbildes uz jautājumiem — kāpēc demokrātija tik bīstama, kāpēc prezidenta pilī valda kaut kāds bezpreģels, kāpēc visi politisko atbildību saprot savādāk nekā politiķi? Smagi jautājumi, un uz visiem atbildes jāatrod Satversmē. Paldies Dievam, ka mūsu valsts dibinātājiem Satversme tāda plānāka padevusies. Arī izglītības jomā mums palīdzību nevajag. Mūsu mērķis ir skaidrs — ekspertu valdība, jaunās tehnoloģijas, zināšanās bāzēta ekonomika. Tātad šobrīd mēs esam pieņēmuši lēmumu, ka, lai to visu sasniegtu, nepieciešams radikāli samazināt izglītībai un zinātnei finansējumu. Šeit, es ceru, nevienam nebūtu nekas iebilstams. Eventuāli drastiskai situācijai nepieciešami drastiski mēri, kā mēs, latvieši, mēdzam teikt. Vārdu sakot, ja Tev šķiet, ka mēs kaut ko nepareizi esam izdarījuši, kaut ko būtisku neesam pamanījuši, lūdzu, dod ziņu. Mēs šeit nākotni prognozējam pēc mūsu bijušā premjera. Ja možs — gaidāmi trekni gadi, ja guļ — vairs nav labi, un šobrīd nav labi. Drīzu atbildi gaidot, Artis.