lv, ķērās klāt korumpētām amatpersonām, kā arī īstenoja pretrunīgi vērtētu "operāciju" ar ministru, sekmējot viņa krišanu grēkā un tādējādi atmaskojot nelaimīgā politiķa liekulību. Visumā Bojārs profesionāli spietoja/spiegoja ēnainajā dzīves pusē, iedziļinādamies tādās tēmās kā klaiņojoši bērni, varmācība, narkomānija. Kā vērotājam no malas reizēm radās jautājums, vai nav grūti to izturēt. Bojārs likās rezervēts, darba pārņemts. Aizejot no Dienas, viņš nodibināja sieviešu portālu Patti. Pēc tik drūmām tēmām šķiet normāli meklēt vieglākus žanrus. Kā uzzinām preses paziņojumā, autors sākotnēji nemaz nebija vēlējies publicēt grāmatu. "Vienkārši — ikdienā regulāri saskaroties ar daudzu apkārtējo cilvēku, savu rakstu varoņu, kā arī savām emocijām, sāku tās "pārstrādāt" dažādās atziņās, novērojumos un secinājumos, un — kā daudzi citi — publicēju tās draugiem.lv dienasgrāmatu sadaļā. Gada laikā, izrādījās, biju sarakstījis veselu kaudzi, un tad ar to visu bija kaut kas jāiesāk," par darba tapšanu stāsta G.Bojārs. Atkailināts vīrietis Cilvēciski Bojāra "romāns" Zīda čūska bija pārsteigums, jo tā atklāj autoru kā jutelīgu un melanholisku vīrieti. Tiesa, rakstot kā par noziedzību, tā par mīlestību, darīšana ir ar kaislībām, tā ka pretrunas te it kā nav. Emocionālās spazmas, ko viņš apraksta Zīda čūskā, nebūs svešas nevienam. Kā sacījuši neskaitāmi gudrinieki, sākot ar Aristoteli, māksla ir piešķirt idejām formu. Epigrāfā Bojārs izmantojis citātu, kura autors ir sirreālistu dzejnieks Žaks Prevērs. Viņa dzeju dziedājusi arī Edīte Piafa. Epigrāfs iezīmē grāmatas toni — Bojārs piedāvā salkani poētiskas, kliedzošu emociju, dižu filozofisku jautājumu, moralizēšanas, kā arī seksa piesātinātas dienasgrāmatas piezīmes/miniatūri stāstiņi (ar nosaukumiem kā Sievietes izjūta, Itāļu mamzele, Man vajag, Ej, ja gribi, Par cilvēkiem un vilkiem, Sunītis (mans favorīts), Es tevi mīlu...). Šīs piezīmes vienlaikus ir dalīšanās pieredzē ar kādu Žaku (Prevēru?): "..un zini, Žak, ja kāda sieviete tev stāsta, ka viņai ir maz laika, hmm, netici viņai.." Bojārs veiksmīgi iedzīvinājis vīrieti, kurš dzīvo tradicionālā, bioloģiskā dzimumu attiecību modelī. Vīrietis ir skarbs, gribošs, jūtīgs, sievietes — trauslas, mīlu alkstošas, nemierīgas. Grāmata sākas ar nodaļu Mani sapņi. Tajā, vēl būdams puika, varonis vēlas iemācīties pievilkties fizkultūras stundās, lai nevajadzētu kaunēties no meitenēm, bet nespēj (te laba metafora: "es karājos stienī kā nosalis sikspārnis", taču ne visas metaforas ir tik labas). Pēc tam viņš grib iegūt klases meitenes (kuras nedodas, kaut arī puika ir iznesīgs un gudrs), pēc tam vēlas melnu, ātru auto. Tad viņš satiek "skaistu, svarīgu un dārgi iznesīgu" kundzi. Kā precīzi rakstīts darba anotācijā: "Šis ir stāsts par sievietēm, par bērniem, par atkarībām un par alkām pēc absolūtas mīlestības. Šis ir arī stāsts par vīrieša spēcīgāko enerģiju pasaulē — viņa seksuālo dziņu. Tā ir iedziļināšanās jauna vīrieša emocijās un skatījumā uz mūsdienu pasauli." Spēj sievieti darīt traku Vīrietis, ko Bojārs iedzīvina, ir vientuļš, atkailināts: "Atceros, ka augstskolas gados kāda meitene apgalvoja — mana izteiksme esot pat traģiska ...jā, es atceros, ka toreiz pasmīnēju, — kā nekā šī izteiksme tik labi noderēja, lai bez biļetes mierīgi aizbrauktu uz rudenīgo Siguldu." Grāmata mudž no štampiem: "Vienā ēdienkartē nekad nav dabūjams viss", "Žak, tu vari būt brīvs no visa un arī no visiem, taču no sevis tu nekad nebūsi brīvs... un vienmēr būs kāds, kas atgādinās, ka tu šajā pasaulē esi pavisam viens..." Ir arī erotika, kā stāstiņā Mīļākā: "...kad viss bija pabeigts, un viņa ar lielu biezu salveti lietišķi noslaucīja visu lieko es atvēru mašīnas logu un, ļaujot ieplūst dzestrumam, skatījos tālu, tālu tumsā... es reizēm biju viņas mīļākais, viņa bija mīļākā kādam citam ...es zināju, tūlīt noplaukšķēs zeķbikšu gumija, norūks zābaku rāvējs, un viņa atkal būs apģērbta..." Tonis grāmatā ir skarbi rezignēts, un kādā brīdī varonis atzīst, ka dzimumdziņa ar laiku vairs "nešauj kā šampanietis Jaunajā gadā". Varonis ir audzis pasaulē, kur "vīrieši neraud, vīrieši nespēlējas ar lellēm, vīriešiem ir jāspēlē futbols un jāprot mašīnai nomainīt aizdedzes sveces". Iespējams, tā iemesla dēļ, ka šāda pasaule paredz skaidras dzimumu lomas, grāmatā ir pieļautas divdomīgas sentences: ".. zini, šodien viņa bija kā čupa čups, kuru es biju gatavs nosūkāt, neizņemot no mutes, un vēl iekosties kātā..." Ārpus konteksta to varētu interpretēt kā homoseksuālu zemtekstu. Preses paziņojumā savos iespaidos par grāmatu dalījās aktrise un starptautiskā mākslas menedžmenta konsultante Leonarda Ķestere: "Grāmatas teksts kā lietus lāses ritmiski pil uz maniem kāju mazajiem pirkstiņiem pāri visam manam vēlmēs sakarsušajam augumam, lēni no deniņiem ieslidinoties manos izjukušajos matos, radīdams tādu izjūtu klavierkoncertu, kas pa spēkam tikai Rahmaņinovam. Es neticēju, kad to lasīju! Vai to ir uzrakstījis latviešu vīrietis? Vai tiešām Guntis Bojārs?" Tas, šķiet, ir precīzs raksturojums sajūtām, kādas domāts izraisīt ar šo grāmatu. Sievietes un vīriešus, kurus šis apraksts uzrunā, domājams, uzrunās arī Zīda čūska. Un citi, iespējams, uzskatīs, ka tam arī vajadzēja palikt draugiem.lv dienasgrāmatas sadaļā.
Dziņa kā šampanieša šalts
Guntis Bojārs. Zīda čūska. Nordik, 2008, 150 lpp. Viena no šā gada literārajām kuriozitātēm bija Gunta Bojāra, bijušā Dienas izpētes nodaļas vadītāja, debija daiļliteratūrā. Žurnālista pārtapšana par rakstnieku allaž ir interesanta. Bojāra vadībā nodaļa cita starpā ievilināja slazdos pedofilu, radot falšu meitenītes profilu draugiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.