Viņa skaidro, ka būtiskais energoresursu cenu kāpums radījis apgrūtinājumu iestādēm ar esošo finansējumu nodrošināt paaugstināto komunālo pakalpojumu apmaksu. Papildu finansējums nepieciešams, lai netiktu ietekmēta kultūras un kultūrizglītības iestāžu pamatdarbība energoresursu sadārdzinājuma apstākļos.
Saskaņā ar iestāžu iesniegtajiem aprēķiniem 2 091 742 eiro nepieciešami kultūras mantojuma iestādēm, muzejiem un bibliotēkām, 446 687 eiro KM padotībā esošajām profesionālās vidējās izglītības iestādēm, 2800 eiro Valsts kultūrkapitāla fondam siltumenerģijas sadārdzinājuma segšanai, bet 2684 eiro KM elektroenerģijas sadārdzinājuma segšanai.
Vizule uzsver, ka Krievijas sāktā karadarbība Ukrainā radījusi Eiropā energoresursu krīzi, tās tiešu ietekmi līdz ar elektrības, gāzes un citu energoresursu cenu sadārdzinājumu izjūt arī kultūras iestādes. Atsevišķos objektos izmaksas ir pieaugušas no 2,5 līdz desmit reizēm salīdzinājumā ar periodu pirms gada.
Lai netiktu pārtraukta to darbība vai muzeju kolekcijās apdraudēta mākslas darbu saglabāšana pareizos apstākļos, iestādes spiestas slēgt līgumus par būtiski lielākām izmaksām.
Lai taupītu energoresursus un ieekonomētu līdzekļus, iestādes īsteno arī daudzveidīgus taupības pasākumus, piemēram, telpās samazina apkures temperatūru, ierobežo ventilācijas sistēmu darbības laiku, daļēji atslēdz koplietošanas telpu apgaismojumu, atslēdz fasādes apgaismojumu, samazina karstā ūdens lietojumu, uzstāda termoregulatorus apkures sistēmām, izmanto attālinātā darba iespējas, taču ar to nepietiek, lai pilnībā kompensētu energoresursu cenu pieaugumu.