Aspazijas bulvāra un Audēju ielas stūris ir diezgan dīvains operas cēluma un tirgus burzmas, Vecrīgas šaurības un bulvāru loka plašuma miksējums. Laikos, kad mēs līdz ar Krieviju bijām iesaistīti sociālisma celtniecībā, šis bija diezgan gaišs stūris, grāmatnīcām rotāts, lai gan pūstošā kapitālisma smārds tomēr bieži izlauzās no tālaika smalkākās vietas Rīgā – viesnīcas Rīga. Arī kultūras cilvēki biežāk nekā mūsu aplūkojamā stūra grāmatnīcās bija redzami apņēmīgā gaitā stūrējam Rīgas virzienā, lai bārā Skapis piedalītos diskusijās par mākslu, literatūru un čekas mikrofonu iespējamo atrašanās vietu. Tā kā izdzerto mēriņu daudzumu šie mikrofoni nespēja fiksēt, arī brīvo garu nomākt līdz galam neizdevās.
Vispār tas bija viens interesants laiks, lai gan atgriezties tajā droši vien gribētos tikai tad, ja kāds spēks pasaulē dotu garantiju, ka pietiks laika izlabot dažas jaunības kļūdas un komunisti neparaus karot Afganistānā vai kādā citā valstī, kurā žigli jāceļ sociālisms. Tā kā liela daļa šo kļūdu katram ir individuālas, ar savām neuzmākšos, ja nu vienīgi nosūkstīšos, ka tolaik bija iespējams par smieklīgu cenu iegādāties antikvāras vērtības, sākot ar mēbelēm un beidzot ar grāmatām (vecmeistaru gleznas gan to īpašnieki parasti nepārdeva, jo ar pensiju, lai kāda tā būtu, varēja iztikt, elektrības un degvielas cenas bija vēl smieklīgākas nekā algas).
Kad sociālisms beidzās, mūsu aplūkotais stūris piedzīvoja dažādas pārmaiņas, un dažas no tām bija saistītas ar sabiedrisko ēdināšanu, kas te parādījās stipri ātri. Te bija Sala, AnRe kundzes restorāns. Krietni ilgāku laiku gan šis stūris bija aktuāls nejaušas laimes meklētājiem, kuri te iemitinājušos iestādījumu demokrātiskuma dēļ dēvēja par "taksistu kazino" – atver tikai durvis, piereģistrējies un jau esi pie kāršu vai ruletes galda, pat pa pakāpieniem nav jākāpj.
Jaunais iestādījums, kas nu še stājies spēļu elles vietā, ir saglabājis vienu no tā īpašībām – ātrumu, ātro pieejamību. Franšīzes restorāns Wok to Walk, kuru dažs labs jau testējis citās pasaules malās, tagad arī Rīgas centrā piedāvā ēšanu trijos soļos. Tie ir uzzīmēti tik skaidri, ka kļūdīties nav iespējams arī tad, ja lasīt vēl neproti. Pirmais solis – izvēlies pamatēdienu (olu nūdeles, rīsus vai dārzeņus), otrais solis – izvēlies piedevas (ar tām te saprot gaļas, sēnes vai augu barību), trešais solis – vispatīkamākais, jo bezmaksas, – izvēlies mērci un topingu (tas nav tas, ko jūtu un drosmes pacēluma brīdī var novilkt sievietei, bet kaut kas graužams, pie mēram, zemesrieksti). Kad esi izvēlējies, samaksā, pagaidi pāris minūšu un jau tiec izsaukts, pareizāk sakot, viesmīlis jau nes tev klāt, ko pats esi izvēlējies sabērt vokpannā. Piedevas nodrošina garšu, kas tevi neatstās vienaldzīgu, ja esi vēlējies asumu, tā netrūks. Neliela ātruma piegarša ēdienam ir, un arī ēšana no papīra tūtām nav tas labākais veids, bet jauniem cilvēkiem, kas nezina, kā pārtikas produkti garšoja cara Nikolaja un Kārļa Ulmaņa laikos, te patiks.
KDi ēda
Olu nūdeles – Ls 2,50
Liellopu fileja – Ls 1,10
Bambusa dzinumi – Ls 0,40
Wok to walk
Ātrās apkalpošanas restorāns Aspazijas bulvārī 30
Atvērts no 11.00 līdz 23.00 (pt., s. līdz 02.00)
Interjers ****
Ēdieni ***
Apkalpošana *****
Atmosfēra ****
Bērniem draudzīga vide ****