Romantiskā noskaņā uz Mēness izgaismota 50 metrus gara ceļa devās visu vecumu tautastērpu modeļi, ar neviltotu pašapziņu izrādot savus tērpus, iemiesojot Latvijas kultūras plašumu un pamatīgumu. Galveno balvu, atbalstītāja Rimi sveicienu un 2000 eiro naudas prēmiju saņēma Janta Meža par Kurzemes novada tērpu kolekciju.
Skatē tika pasniegtas divas īpašās balvas - tautas lietišķās mākslas studijai Dzilna par studijas dalībnieču tērpu kolekciju Ceļā uz 1. latviešu dziedāšanas svētkiem un Maijai Kulakovai par ilggadēju dalību latviešu tautas tērpu skatēs.
NO IEPRIEKŠĒJĀM PAAUDZĒM SAGLABĀTAIS TĒRPS
Godalgota vieta Dagnijai Jākobsonei par no iepriekšējām paaudzēm saglabāto Krustpils novada sievas tērpu.
TAUTASTĒRPS KORIEM
Latvijas Universitātes sieviešu korim Balta par Abrenes novada sieviešu tautastērpu, 19.gs. pirmā puse.
TAUTASTĒRPS DEJU KOLEKTĪVIEM
3. vieta Ropažu novada Garkalnes pagasta kultūras centra Berģi Vidējās paaudzes deju kolektīvam Madara par Austrumvidzemes novada, Madonas apriņķa sievas un vīra tērpiem 19. gs. vidus - 19.gs. 2. puse.
2. vieta Saldus novada pašvaldības aģentūras Saldus Tūrisma informācijas, kultūras un sporta centrs Deju kolektīvam Kursa par Kurzemes, Saldus novads 19. gs.vidus tērpiem.
1. vieta Dienvidkurzemes novada Vērgales kultūras nama Vidējās paaudzes deju kolektīvam Vērgalīte Dienvidkurzemes, Nīcas, 19.gadsimta 2. puses tērpi.
TAUTASTĒRPS FOLKLORAS KOPĀM UN ETNOGRĀFISKAJIEM ANSAMBĻIEM
Otaņķu etnogrāfiskais ansamblim godalgota vieta - 19. gs. beigas, 20. gs. sākums Nīca
INDIVIDUĀLAIS VAI ĢIMENES NOKOMPLEKTĒTAIS TAUTASTĒRPS
3. vieta Jantai Jasjukevičai - Vēlā dzelzs laikmeta, Salaspils novada, Salaspils pagasta tērps, un
Ivetai Ķimsei - 13.- 14.gs sievas arheoloģiskā tērpa atdarinājums, Uplantu kapulauks, Āraišu pagasts.
2. vieta Antai Strautai - 19.gs vidus. Austrumkurzemes tērpi, un biedrībai Latgales etnogrāfiska vēstniecība Latgales - Vidsmuižas meitas tērps 19.gadsimta 1.puse.
1. vieta Eduardam Plankājam 11.-12.gs. (vēlais dzelzs laikmets), Talsu novads, Laucienas pagasta tērps, un Austrai Matvejai 19.gs. tautastērps, Austrumvidzeme, Cesvaine un apkārtnes tērpi.
INDIVIDUĀLAIS VAI ĢIMENES PAŠDARINĀTAIS TAUTASTĒRPS (VISMAZ 70% PAŠDARINĀTS)
3. vieta Aijai Trimdalei-Deksnei - Vidzemes Raunas draudzes novads, aptuveni 19. gs vidus tērps.
2. vieta Mārai Bičevskai - Kuldīgas novada tautastērps, 19. gs. 2. puse.
1. vieta Antai Strautai - Dienvidkurzemes, 19.gs vidus tērps un Melitai Mednei 19. gs. Saldus novada. Lutriņu pagasta tērps.
TAUTAS LIETIŠĶĀS MĀKSLAS STUDIJAS, BIEDRĪBAS UN CITAS PERSONU GRUPAS DARINĀTAIS TAUTASTĒRPS
3. vieta Intai Ezerniecei - 19.gs. otra puses Vidzemes novada vasaras tērps.
2. vieta Mariannai Inčai - 19. gs. otrā puse, Piebalgas, Vidzemes novada ziemas tērps.
1. vieta SIA Austras raksti par Ziemeļlatgales meitas 19.gadsimta tautastērpa atdarinājumu,
Rietumvidzemes sievas 19.gadsimta tautas tērpa atdarinājumu, Zemgales sievas 19.gadsimta tautas tērpa atdarinājumu.
Latviešiem tautastērps ir tautas kultūras kods un nacionālās identitātes simbols. Lai celtu tautas nacionālo pašapziņu, papildinātu mūsu zināšanas par veiksmīgāk atdarinātiem un komplektētiem tautastērpiem, kā arī uzlabotu Dziesmu un Deju svētku dalībnieku ģērbšanās kultūru, jau sesto reizi kopš 1998. gada tiek rīkota Latviešu tautastērpu skate.
Skates mākslinieciskais vadītājs Agnis Kristvalds, režisore Inese Mičulem, horeogrāfe Liene Grava, grafiskais dizains Agnese Leilande, skaņu režisors Ivars Ozols, gaismu māksliniece Jūlija Bondarenko, projekta vadītāja Linda Rubena, tehniskais producents Jānis Liniņš, tehniskais nodrošinājums SIA Full Stage, scenogrāfijas ražotājs SIA GiftArt.
XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku vērtēšanas komisija
- Anete Karlsone, Dr. hist., Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece; Aija Jansone - Dr. hist., Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja; Ieva Pīgozne - Dr. art., latviešu apģērba vēstures pētniece, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece; Irita Žeiere - Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece; Inita Heinola - LNVM Apģērbu un tekstila kolekcijas galvenā glabātāja.