Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Foto: Latvijas muzeju vērtības skatāmas gadsimta izstādē Dublinā

Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) krājuma artefakti aizceļojuši uz izstādi Dublinā, Īrijas Modernās mākslas muzejā (Irish Museum of Modern Art, IMMA), kur no šī gada 28. oktobra atklāta izstāde Pašnoteikšanās: globālā perspektīva (Self-Determination: a Global Perspective), kas ir nozīmīga Īrijas neatkarības simtgades programmas daļa, atzīmējot gadsimtu kopš Īrijas pašnoteikšanās un tai sekojošās brīvvalsts izveidošanas 1922. gadā.

Šī izstāde akcentē mākslas un mākslinieku nozīmīgo lomu nācijas pašapziņas un brīvvalsts veidošanā. Vēstījumu izvēršot ar starptautisku darbu kolekciju, izstāde piedāvā iepazīt jauno valstu, kas radās pēc Pirmā pasaules kara, kopīgo pieredzi, kas parādīta caur mākslas darbiem – gan vēsturiskiem, gan mūsdienu. 

Vērienīgā izstāde Pašnoteikšanās: globāla perspektīva, ko šoruden piedāvā IMMA, ir kulminācija trīs gadu pētniecības projektam, kas koncentrējas uz jaunajām nacionālajām valstīm, kas radās pēc Pirmā pasaules kara. Tā pēta mākslas un mākslinieku lomu saistībā ar nacionālās identitātes izpausmēm, valsts un tās pārvaldes veidošanos.

Pārstāvot Latvijas neatkarības veidošanas stāstu, īru kuratori ekspozīcijai izvēlējušies artefaktus un mākslas darbus no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, nozīmīgas privātās kolekcijas, no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, prezentējot arī mākslinieces Ievas Epneres multimediālo darbu Zaļā skola.

RMM asociētā izstāžu kuratore Sanita Duka stāsta: "Izstādīšanai piemeklējām tādus priekšmetus, kas reprezentē suverēnās nācijas attīstības idejas un var saistīt starptautisku auditoriju. Lai parādītu latviešu teātra mākslas nozīmīgos starptautiskos panākumus pirmajās desmitgadēs pēc Latvijas valsts neatkarības iegūšanas, uz Īriju aizceļojis Jāņa Munča skatuves makets īru dramaturga Bernarda Šova lugai Cēzars un Kleopatra, kas 1925. gadā izstādīts Parīzes Starptautiskajā modernās dekoratīvās un rūpnieciskās mākslas izstādē, Latvijas paviljonā, un ieguva Grand Prix. IMMA izstādes konceptuālajā rāmī ir paredzēta ekspozīcijas daļa Nacionālā identitāte, kas veido priekšstatu par jauno nācijvalstu kopainu, pie šīs ekspozīcijas daļas ieejas kā vizītkarte izstādīts Herberta Līkuma dekorāciju mets Jāņa Grota lugas Sveiki, Brīvā Latvijā! iestudējumam Rīgas Strādnieku teātrī 1929. gadā. Otrajā izstādes daļā, Daba un resursi, vienā no telpām tiks izsekots Georga Kaizera (Georg Kaiser, 1878-1945) lugas Gāze iestudējumiem dažādās valstīs, dažādos teātros. Šīs lugas iestudējums tika plānots Latvijas Nacionālajā teātrī 1922. gadā, tomēr skatuves gaismu nepiedzīvoja, bet no šīs ieceres ir saglabājušies Ludolfa Liberta (1895-1959) dekorāciju meti, kas ir spilgts Liberta skatuves glezniecības paraugs no funkcionālisma un kubisma manierē veidotajiem darbiem. Luga bija iestudēta Rīgas Strādnieku teātrī 1926. gadā, tāpēc šajā sadaļā kopējo stāstu papildinās Kārļa Freinberga (1854–1936) tulkojuma latviešu valodā manuskripts un izrādes programmiņa no RMM krājuma, kā arī dekorāciju mets no privātās kolekcijas."

No Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādē eksponēti Rīgas mākslinieku grupas modernistu Aleksandras Beļcovas, Ģederta Eliasa, Jēkaba Kazaka, Niklāva Strunkes, Romana Sutas, Leo Svempa gleznas, kā arī Jūlija Madernieka nacionālā ornamenta stilizācijas un Anša Cīruļa zīmētās ziedojumu markas par labu latviešu strēlnieku pulkiem, kopskaitā četrpadsmit mākslas darbi, kuri iekļauti dažādās izstādes tematiskajās sadaļās, veidojot Latvijas stāsta sabalsojumu ar izstādes kuratoru radīto vēstījumu. Reflektējot par mākslas un mākslinieku lomu saistībā ar neatkarīgu valstu veidošanos un nacionālo identitāti, kuratoru uzmanības centrā atrodas jaunās nacionālās valstis, kas radās impēriju sabrukuma un ģeopolitisko pārmaiņu laikmetā pēc Pirmā pasaules kara. Līdzīga problemātika bijusi aptverta divās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādēs Rīgā – No de facto līdz de iure (2008) un Pirmā pasaules kara simtgadei veltītajā izstādē 1914 (2014, Rīgas-Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros). Abu izstāžu koncepcijas un publicētie katalogi kļuva par pamatu sadarbībai ar IMMA, izvēloties šīs izstādes eksponātus.

Izstādē piedalās 22 mūsdienu mākslinieki (Iļja un Emīlija Kabakovi, Jasmīna Cibic, Banu Çennetoğlu). Kuratora Šona Kisāna (Sean Kissane) uzaicināto vidū ir arī latviešu māksliniece Ieva Epnere, Purvīša balvas laureāte (2019), DAAD (Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests) programmas Mākslinieki – Berlīnē stipendiāte (2019/2020). Ievas Epneres multimediālais darbs Zaļā skola pēc pirmizrādes 2017. gadā ir piedzīvojis attīstību un turpinājumu. Māksliniece strādā ar idejām par agrīno izglītību, kas pielietotas bērnudārzā Zaļā skola. Darbs tapis sadarbībā ar vēsturnieci Vinetu Jonīti. Tas sastāv no video (13 minūtes), arhīva materiāliem, fotoattēliem, bērnu rotaļlietām un bērnudārza mēbelēm.

2023. gada 9.–11. novembrī Dublinā notika zinātniskā konference 100 pašnoteikšanās gadi (100 years of Self-Determination), kurā pētnieks un kurators Andris Brinkmanis iepazīstināja ar Rīgas Strādnieku teātra darbības aspektiem (Proletarian Theatre as a Site for Education. Radical pedagogies of Asja Lacis and Walter Benjamin).

Izstādi pavada rakstu un eseju krājums ar nosaukumu Art and Self-Determination: A Reader.

Vairāk: https://imma.ie/whats-on/self-determination-a-global-perspective/

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja