Informācija, ka Ģertrūdes ielā netālu no Steiku haosa vēries vaļā kāds gruzīnu iestādījums, pienāca diezgan pretrunīga – vieni stāstīja, ka ir tur bijuši un ēduši ļoti garšīgas gruzīnu tradicionālās virtuves lietas, citi, kas tur tuvumā dzīvo un šad tad noiet garām, savukārt nebija īsti pārliecināti, vai minētais iestādījums jau ir atvēries regulārā režīmā vai tikai vēl eksperimentē ar darbalaiku un strādā pēc izjūtas. Kad nu mēs šīs ziņas pārbaudījām, atradām krodziņu vaļā esam ar godīgi uz durvīm uzrakstītu darbalaiku, kā arī lielas tāfeles ar skaidri sarakstītiem ēdienu nosaukumiem un vilinošu garšvielu smaržu – nekas te neliecināja par šādiem eksperimentiem ar apmeklētāju, bet mēs jau arī bijām atnākuši darbdienas pusdienlaikā, nevis, teiksim, sestdienas rītā vai svētdienā stundu pirms minētā darbalaika beigām.
Uzreiz varam nomierināt tos, kuri nāktu uz Hačapuri tik izsalkuši, ka, atraduši priekšā uzrakstu "slēgts", turpat uz ielas sabruktu bez spēka, – tas jums nedraud kaut vai tāpēc, ka tas kvartāla posms, kurā Hačapuri atrodas, proti, Ģertrūdes ielas kreisā puse, kad no Tērbatas ielas iet baznīcas virzienā līdz Akas ielai, tagad sastāv no vieniem vienīgiem krogiem, lielākiem un mazākiem, tātad badā te neviens nepaliks (sabrukt uz ielas varētu tikai loģikas profesors, nespēdams saprast, kā ēkas, kuras svarīgāko iestādījumu durvis atrodas Ģertrūdes ielā, adrese var būt Tērbatas iela).
Pirmais uz paša stūra ir jau minētais Steiku haoss (sen tajā nav būts, tāpēc nezinu, vai ir vēl tikpat nežēlīgi dārgs, kāds reiz bija), tūlīt aiz tā visvisādu salātiņu kombinētava KID, tad puspagrabā iespiedies mūsu lūkojamais Hačapuri, un tūlīt aiz tā Yakuza, Elizabetes ielas suši restorāna dvīņubrālis, slavens ar savu pastāvīgo suši akciju "pasūti vienu porciju, dabū divas". Galu galā arī pāri ielai ir pa krodziņam, tikai Elmāra Taņņa restorāns Umami nez kāpēc aizvēries, skāde gan, jo bija labs.
Bet atpakaļ pie lietas, proti, Hačapuri pagraba. Tas ir diezgan gaišs, interjers nenomāks domas par gruzīnu virtuves gardumiem, jo, izņemot dažas glezniņas un suvenīrnieciņus, galveno bildi zālē veido minētā ēdienkartes tāfele un telpas galā aiz nišas lete, aiz kuras arī ir ēdienu tāfele un stāv laipnas gruzīnu meitenes, bet plauktā pa labi tkemali un visādas citas oriģinālas gruzīnu mērcītes, sulas un garš vielas. Ēdienkarte vidēji liela, šašliks, ar ko mums parasti asociējas Kaukāza virtuve, te neiekrita acīs, toties vairāku veidu siera pīrāgi hačapuri gan, arī pāris zupu un vairāki otrēdieni. Notestējām harčo, hinkāļus un čahohbili un varam ar pilnu atbildības apziņu teikt, ka te tiešām garšo kā labā gruzīnu mājas virtuvē, garšvielu sabalansējums tāds, kādu Gruzijā reiz bijis latvietis uzreiz atceras, harčo patīkami, ne pārspīlēti asa, hinkāļi sulīgi... Ja es te tuvumā dzīvotu, noteikti zinātu skaidri un gaiši, kā te ar darbalaika ievērošanu, jo ar domu uzēst ne tikai pusdienas nāktu šurp bieži.
KDi ēda
Harčo, pusporcija – EUR 1,75
Hinkāļi, 1 gab. – EUR 0,95
Vistas čahohbili – EUR 3,80
Hačapuri – EUR 1,70
Gruzīnu tradicionālā virtuve Hačapuri
Tērbatas iela 41/43 (ieeja no Ģertrūdes ielas)
Atvērts no 8.00 līdz 20.00 (Se no 10.00, Sv līdz 16.00)
Interjers ***
Ēdieni ****
Apkalpošana ****
Atmosfēra ****
Bērniem draudzīga vide ****