lietus bungas jumtā
zāle
nesen pļauta
nakts pēc tevis smaržo –
augļa neatļauta
mēness – vecais blēdis
mēnesgaismas pogu
nospiež
tiklīdz lūpās
pazūd ķiršu oga
apvijas ap mani
sāļā jūras banga
esmu tevī niris
kails
bez akvalanga
Mazā raudātāja būris
ja vēlies
ienāc manā Raudāšanas būrī
es nekodīšu – esmu mazs un sīks
tur bļodiņa ar asarām ir likta vienā stūrī
bet otrā –
atmiņkauls
man vienam vajadzīgs
ja vēlies
ienāc manā Raudāšanas būrī
tev vienu stūrīti līdz salnām atvēlēšu
kad asaras tai bļodā vienrīt sasals
vien atvadām ar ķepu pamāt spēšu
ja vēlies
ienāc manā Raudāšanas būrī
es nekodīšu
esmu mazs un sīks
man asaras un atmiņkauls vien pieder
bet nepieder
"man esi vajadzīgs"
Naktī virs ciltskoku meža
Naktī virs ciltskoku meža
Kā visu redzošā acs,
Nezināms lidojošs objekts
Mirgo kā nelabais pats.
Naktī pūce tur raksta
Stāstus un esejas,
Ūpis vaimanā dzeju,
Vilki raud pasakas.
Purni pret zvaigznēm slieti,
Acīs mirdz asaras.
Naktī var jūtām ļauties,
Naktī nav redzams nekas.
Naktī, kad pilnmēness staro,
Ēnas no ciltskokiem krīt.
Nenāciet, netīk ja ēnas,
Labāk atnāciet rīt.
Naktī virs ciltskoku meža
Mirgo kāds nelabais pats.
Tas nav nezināms objekts,
Tas ir Laika Rats.
Pie ūdenskrituma
Ja dzīvei piešķirts mierīgs upes ritums
Kad viņa cauri līdzenumam plūst
Ne saukts, ne aicināts kāds ūdenskritums
Tev liktenīgs aiz pagrieziena kļūst
Tur vārdus grūti sadzirdēt
Vien ūdens šalkdams gāžas
Un kāda zivs uz augšu
Pāri putu sienai lec
Es arī pretī straumei labprāt dotos
Bet rātnu ļaužu kodekss saka -
Nedauzies, jau esi vecs
Mona
lapa
arnolds