Viņa skaidroja, ka, neraugoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu par noguldījumu nepieejamību ABLV Bank, mecenāti un LLMM fonda dibinātāji Ināra un Boriss Teterevi, Ernests Bernis un Oļegs Fiļs nolēmuši piešķirt muzeja projektam papildu finansējumu viena miljona eiro vērtībā. Līdz šim projekta attīstībā ieguldīti aptuveni 3,5 miljoni eiro.
"Līdz ar papildu piešķirtajiem līdzekļiem muzeja fondam būs iespēja pabeigt un saskaņot valsts un pašvaldības institūcijās LLMM būvniecības projektu, sagatavojot to līdz būvniecības uzsākšanas stadijai," norādīja Vasiļjeva.
Muzeja projektēšanas darbā piedalās vairāk nekā 30 uzņēmumu un ekspertu no Latvijas, kā arī Somijas, Lielbritānijas un Nīderlandes. Ārvalstu speciālisti piesaistīti jomās, kurās nepieciešamas specifiskas, ar starptautiskie standartiem muzeju jomā saistītas zināšanas un pieredze, piemēram, izstāžu zāļu apgaismojums, muzeju drošība, mākslas loģistika u.c. Starptautisko labās prakses normu izpilde ļautu jaunajam muzejam veiksmīgi strādāt ar pasaules prasīgākajiem māksliniekiem, kolekcionāriem un mākslas institūcijām.
Saskaņā ar 2014. gadā noslēgto nodomu protokolu, muzeja fondam un Kultūras ministrijai (KM) vienojoties par sadarbības principiem LLMM ieceres īstenošanai, KM apņēmās ilgtermiņā deponēt valsts īpašumā esošos laikmetīgās mākslas muzeja krājuma darbus LLMM ekspozīcijas veidošanai un publiskai pieejamībai.
Savukārt pērn tika apstiprināts LLMM nolikums, kas saskaņots ar KM, sperot pirmos soļus pretī fonda statūtos norādītajam uzdevumam, proti, lai muzeja darbība pēc tā atvēršanas tiktu organizēta atbilstoši privāta, akreditēta muzeja regulējumam - saskaņā ar Muzeju likumu.
Pagājušā gada augustā noslēdzās LLMM ēkas skiču projekta izstrāde, un, līdz ar būvatļaujas saņemšanu sākās otrais un pēdējais muzeja ēkas projektēšanas posms, kas plānots līdz šī gada vidum. Muzeja tapšanā izvēlēta starptautiskā metu konkursa uzvarētāja - arhitektu biroja Adjaye Associates (Lielbritānija) un AB3D (Latvija) skice.
Jau vēstīts, ka ABLV Bank likvidācijas dēļ tika apturētas 186,7 miljonu eiro investīcijas Pillar grupas attīstības projektos. Kvartālā plānotas biroju un dzīvojamās ēkas, plašizklaides centrs Hanzas perons, parks Hanzas dārzs, bērnudārzs, skola un LLMM būvniecība.
KM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale iepriekš skaidroja, ka, neraugoties uz notikušo, valsts turpina darbu pie laikmetīgās mākslas kolekcijas izveides. Pašlaik tajā ir 409 darbi, kuru vērtība aprēķināta aptuveni 587 360 eiro vērtībā. Liela daļa ir mākslinieku dāvinājumi, savukārt 94 mākslas darbi par vairāk nekā 215 000 eiro iegādāta par Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) projektu finansējumu.
No 2008. līdz 2010.gadam KM finansējusi 41 mākslas darba iegādi par 156 804 eiro, savukārt laikā no 2011. līdz 2016.gadam ministrijas budžetā līdzekļi šim mērķim netika paredzēti. Pērnā gada nogalē ministrija Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam (LNMM) piešķīra finansējumu nepilnu 85 000 eiro apmērā, par kuru ir iegādāti 19 laikmetīgās mākslas darbi. Tāpat pēdējos gados LNMM iegādājies 65 laikmetīgās mākslas darbus no pašu ieņēmumiem par kopējo summu 160 360 eiro apmērā.
novērotājs
Tas bija