Virziens nav svarīgs.Viņš: Pirmatnēja, nesapostīta zeme, daudz brīvas vietas. Kā jūs to esat panākuši? Viņa: Latvieši dzīvo smiltīs. Kāpās. Viņi aiziet bojā, ja neredz jūru. Upes ir mirušas, jo nav vēžu, tie mitinās tikai kulītēs.Viņš: Esmu dzirdējis par globālu zooloģisku atklājumu — Baltijas jūras pingvīniem. Viņa: Apnicis šis jautājums. Pingvīni ir tikai mutantiska stadija, nākotnes latvieši dzims no taimiņiem.Viņš: Vai tas nav solis atpakaļ, salīdzinot ar pingvīniem, un — kā to vispār var panākt? Viņa: Mēs pieturamies pie Maslova piramīdas.Viņš: Tā taču bija modē pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Viņa: Latvieši nebaidās no pagātnes, gluži pretēji.Viņš: Jums esot radikāla bērnu audzināšanas sistēma, pastāstiet tuvāk. Viņa: Taisnība. Mēs bērnus metam laukā pa logiem.Viņš: Bet kā tad ar izglītības sistēmu? Viņa: Tāpēc jau slēdzam mazās skolas.Viņš: Kā tad ar tautsaimniecību? Kas sapelna pensijas? Viņa: Latvieši ir individuālisti, viensētnieki. Un dzīves laikā mēs saņemam avansus par iekšējiem orgāniem, ko izmantos pēc nāves. Viņš: Bet orgānu kvalitāte? Esmu dzirdējis par ekstravaganto latviešu virtuvi — sēnes, otrs latvietis, kandža. Viņa: Nepareiza informācija. Mēs pārtiekam no dabīgā un pilnīgā sviesta, kurā nav kaitīgo dzīvnieku tauku. Tālab arī atteicāmies no piensaimniecības. Viņš: Kā jūs nonākat līdz tik, hm, drosmīgiem risinājumiem? Viņa: Valdības vadītāji, partiju līderi un stratēģi kāpj Himalajos. Turklāt latvieši tic vārda spēkam. Būsiet dzirdējis, ka prezidents mums nav prezidents, bet — prezis.Viņš: Un kā ar kabalistiku? Viņa: Cienām. 31 mums ir svarīgāks cipars par absolūto nulli vai Kristus dzimšanas datumu.Viņš: Un tomēr — cilvēki taču apgūst kaut kādas profesijas, vai ne? Viņa: Populārākā ir šofera dēlu profesija. Viņš: Vai Latvijā ir rakstnieki, mūziķi, aktieri? Viņa: Mēs piespiedām tos parazītus kļūt par sociālajiem darbiniekiem.Viņš: Tātad Latvija uzskata, ka ir lētāk viņiem visiem maksāt regulāras algas, piešķirt sociālās garantijas. Vai jūs varat to atļauties, ja valsts ir parādā miljardus? Viņa: Pasaule arī mums ir parādā. Par okupāciju.Viņš: Biju lasījis, ka esat dziedātāju un dejotāju tauta, bet ielās esmu novērojis, ka esat ļoti naidīgi. Viņa: Mēs uzskatām, ka katram jādzīvo savā zemē, nav ko migrēt ar visādām ādas krāsām apkārt.Viņš: Simtiem tūkstošu latviešu emigrējuši uz ārzemēm. Viņa: Latvieši ir elastīga nācija. Ja esat pamanījis, viedokli vidējais latvietis dienā nomaina vismaz trīs reizes.Viņš: Kā domājat piepildīt budžetu, ja palielināt nodokļus? Viņa: Lūk, to mēs jums un visai pasaulei parādīsim. Ja tikām galā ar visu iepriekšminēto — vai jums ir mazākās šaubas? Viņš: Vai esat patrioti? Viņa: Ja esam paēduši — diendienā.Viņš: Vai šobrīd vērojama plaisa starp paaudzēm? Viņa: Ne mazākā. Tēvi kopā ar dēliem sēž uz apsūdzēto sola.Viņš: Vai ticat brīnumiem? Viņa: Ne jau brīnumiem. Martā sagaidīsim Latvijā Lī Kerolu no Kryon. Ārlietu ministrija un diplomātiskie dienesti centīsies pārliecināt, ka viņa nākamajai inkarnācijai jānotiek nevis Āfrikā, bet Latvijā.
Intervija
Viņš ir jauns žurnālists no, šķiet, Latīņamerikas, viņa — latviete, kas nesadarbojas ar Latvijas tēlu radošo institūtu, ir metusi pie malas kaunu un pazemojumu par savas zemes slavu un solījusies atbildēt uz jautājumiem subjektīvi un tieši.Viņš: Mēs varētu vienkārši staigāt un runāties. Kāds ir parastais, iemīļotais maršruts? Viņa: Auzas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.