Ceļvedi sarakstījis Dr. hist. h. c. Jānis Apals, viena no Latvijas arheoloģijas dzīvajām leģendām, kura vārds un mūža darbs saistās ar Āraišu ezerā un tā apkaimē veiktajiem pētniecības darbiem, arī ar šodien plaši zināmo Āraišu ezerpils rekonstrukciju. Izmantojot iespējas, ko sniedza savulaik novatoriskās zemūdens arheoloģijas metodes, Jāņa Apala vadībā 1965.-1969. un 1975.-1979. gados Cēsu rajona Āraišos tika veikti arheoloģiskie izrakumi, kuros ieguva ap 2000 senlietu – liecības, kas apstiprināja hipotēzi, ka Āraiši 9. - 11. gs bijusi latgaļu apdzīvota vieta. Ceļvedī "Āraišu arheoloģiskais muzejparks" 98 lpp. ietverts Āraišu
arheoloģiskā muzejparka objektu raksturojums un to izpētes vēsture,
Āraišu ezerpils celtniecības procesa rekonstruētais apraksts, tās
iemītnieku ikdienas dzīves un darbības apraksts. Tekstu papildina
ilustratīvais materiāls - vairāk nekā 60 attēli: zīmējumi, kuros
atainota arheoloģiskā procesa gaita un muzejparka objekti, fotogrāfijas
un kartes.
1980. gadā tika uzsākta ezerpils rekonstrukcija, kas veicināja Āraišu ezerpils kā populāra un iecienīta, unikāla kultūrvēsturiska objekta tālāku izveidi un attīstību. Āraišu ezerpils komplekss kļuva par vienu no iecienītākajiem tūrisma objektiem Latvijā gan pašmāju, gan ārzemju tūristu vidū (ap 35 000 apmeklētāju sezonā). Kopš 2008. gada Āraišu arheoloģiskais muzejparks ir VA "Latvijas Nacionālais vēstures muzejs" struktūrvienība.