Konkursos visaugstāko vērtējumu guvušos padomju locekļu kandidātus KM virzīs apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Komisijas priekšsēdētājs Uldis Zariņš: "Esam gandarīti, ka līdz ar padomju izveidi augstskolas varēs spert nākamo soli to attīstībā. Bez šaubām, pārmaiņas vienmēr ir izaicinājums, taču esam pārliecināti, ka jaunizveidotās padomes varēs sniegt nozīmīgu ieguldījumu augstskolu dinamiskā attīstībā un virzībā uz izcilību. Kultūras ministrijas izveidotā atlases komisija ir veikusi apjomīgu darbu, rūpīgi izvēloties visatbilstošākos kandidātus darbam augstskolu padomēs. Ticam, ka jaunizveidotās augstskolu padomes, kuras veido gan augstas raudzes kultūras jomas profesionāļi ar labu izpratni par darba tirgus vajadzībām kultūras jomā, gan izglītības jomas eksperti ar plašu skatījumu uz pasaulē un Latvijā notiekošajām pārmaiņām augstākajā izglītībā, gan cilvēki ar bagātu pieredzi pārmaiņu vadībā un finanšu jomā, ar savu kompetenci dos būtisku pienesumu augstskolu vadības procesiem, spēs izveidot efektīvu sadarbību ar pārējām augstskolu pārvaldes institūcijām, kā arī augstskolu dibinātājiem, un piešķirs augstskolu darbībai jaunu enerģiju."
Darbam JVLMA padomē konkursa kārtībā izraudzīta Helēna Demakova un Timurs Tomsons.
H. Demakova Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā, absolvējusi arī Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultāti angļu un vācu valodas nodaļās. Demakova ir Latvijas Mākslas akadēmijas docente, topošā Laikmetīgās mākslas muzeja starptautiskās ekspertu komisijas locekle, turpina vadīt biedrību Rīgas Laikmetīgās mākslas satura veidošanai, ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja zinātniskās padomes locekle. H. Demakova ir bijusi Latvijas Republikas kultūras ministre, LKA un JVLMA docētāja; Demakovai ir plaša mākslas projektu kuratores un izdevējdarbības pieredze. H. Demakova ir Trīszvaigžņu ordeņa virsniece.
T. Tomsons absolvējis Latvijas Kultūras akadēmiju, iegūstot humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās. T. Tomsons ir Kurzemes koncertzāles Lielais dzintars valdes priekšsēdētājs; iepriekš bijis Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga izpilddirektors, vairāku augstskolu vieslektors un starptautisku mūzikas festivālu koordinators. 2020. gadā Liepājas pilsētas dome Tomsonu apbalvojusi ar Gada Liepājnieks 2020 titulu.
Konkursa komisija darbam LMA padomē virza Ditu Rietumu un Zani Čulkstēnu.
D. Rietuma Latvijas Universitātē ieguvusi doktora grādu kino un teātra vēsturē un teorijā, stažējusies Ņujorkas Universitātes Tiša Mākslas skolā, Maskavas A. Gerasimova kinematogrāfijas institūtā ieguvusi kinoteorētiķes kvalifikāciju. D. Rietuma ir Nacionālā kino centra vadītāja, LKA Zinātniskās pētniecības centra pētniece un docente; bijusi laikraksta Diena redaktore un žurnāliste, Latvijas Universitātes un Tallinā dislocētās Baltijas Filmu skolas vieslektore, žūrijas locekle dažādos starptautiskos kino festivālos un ar Latvijas filmu industriju saistītu pašmāju padomju locekle. D. Rietuma ir Eiropas Kinoakadēmijas biedre un Normunda Naumaņa balvas kritikā dibinātāja un žūrijas locekle.
Savukārt Z. Čulkstēna Kolumbijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu mākslu vadībā, Saseksas Universitātē – maģistra grādu mediju un kultūras studijās, savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA) bakalaura grādu ekonomikā un biznesa vadībā. REA Čulkstēna pildījusi arīdzan Studentu asociācijas prezidentes, vēlāk - Absolventu asociācijas valdes locekles pienākumus. Z. Čulkstēna ir Rīga Jūrmalas Mūzikas festivāla vadītāja, cilvēkresursu konsultāciju uzņēmuma ERDA dibinātāja un vadītāja, kim? Laikmetīgās mākslas centra dibinātāja un valdes priekšsēdētāja.
KM jau informējusi, ka JVLMA padomes locekļu amatu konkursam pieteicās 8 pretendenti, savukārt LMA padomes konkursā - 12 kandidāti.
Pretendentu vērtēšana noritēja 3 kārtās: pirmajā kārtā notika iesniegto dokumentu atbilstības un pieteikuma vēstulē sniegtās informācijas saturiskā izvērtēšana, otrajā kārtā iekļuvušie kandidāti tika aicināti uz interviju, kuras laikā atlases komisija padziļināti novērtēja kandidāta atbilstību darbam tajā kultūras augstskolas padomē, uz kuras padomi pretendents kandidē, kā arī aicināja iesniegt prezentāciju ar redzējumu par augstākās izglītības un zinātnes attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē, kā arī par konkrētās augstskolas darbības prioritātēm, noslēdzošajā – trešajā - kārtā tika vērtētas iekļuvušo kandidātu kompetences noteiktajās darba pieredzes jomās.
Iesniegtos pieteikumus mākslu un kultūras universitāšu padomēm vērtēja īpaši izveidota atlases komisija, kuras priekšsēdētājs ir KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos U. Zariņš, komisijas priekšsēdētāja vietniece – KM Nozaru politikas nodaļas vadītāja I. Treija. Citi komisijas locekļi ar balss tiesībām – Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā D. Jansone, KM Personāla nodaļas vadītāja A. Zute, KM Kultūrpolitikas departamenta eksperte L. Rūsiņa, Latvijas Zinātņu akadēmijas deleģēts pārstāvis T. Jundzis, biedrības Latvijas Radošo savienību padome deleģētie pārstāvji – D. Bluķe, H. Matulis un I. Brūvere, kā arī biedrības Laiks kultūrai deleģētā pārstāve – M. Lāce un Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Rīgas plānošanas reģiona administrācijas kopīgi deleģētā pārstāve R. Logina. Komisijā bez balsstiesībām darbojas neatkarīgie novērotāji un eksperti – LKA studējošo pašpārvaldes deleģētā pārstāve A. P. Veidemane, LMA studējošo pašpārvaldes deleģētā pārstāve I. Viese-Vigula, JVLMA studējošo pašpārvaldes deleģētā pārstāve A. Skopane, biedrības Sabiedrība par atklātību – Delna deleģētā pārstāve A. Birule, Nacionālās kultūras padomes deleģētā pārstāve D. Jurka.
LMA padomes locekļu atalgojums noteikts 1 130 eiro apmērā mēnesī pirms nodokļu nomaksas, JVLMA savukārt - 1 234 eiro. Padomju locekļu amata atlīdzība tiek noteikta saskaņā ar katras kultūras augstskolas akadēmiskā personāla vidējo atalgojuma līmeni, padomes locekļa mēneša atalgojums tiek pielīdzināts iepriekšējā gada akadēmiskā personāla vidējā līmeņa atalgojumam atbilstoši Augstskolu likuma 14.¹ panta sešpadsmitās daļas noteiktajam.
Līdz šim Latvija bija viena no nedaudzajām valstīm ES, kur augstskolu iekšējā pārvaldībā nebija paredzēta augstskolas padomes institūcija. Lai Latvijā veidotu mūsdienīgu, efektīvi pārvaldītu augstākās izglītības sistēmu, kas balstīta zinātnē un pētniecībā, orientēta uz izcilību, ir starptautiski konkurētspējīga un stimulē valsts ekonomisko attīstību, š.g. vasarā Saeima pieņēma grozījumus Augstskolu likumā, kas nosaka jauna augstskolu pārvaldības modeļa ieviešanu.
Augstākās izglītības likums paredz valsts dibinātajās augstskolās ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju - augstskolas padomi. Tā būs koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina arī valsts augstskolas darbība atbilstoši dibinātāja noteiktajai stratēģiskajai specializācijai.
Augstskolas padomes sastāvu veido gan pārstāvji, kurus izvirzījis konkrētās augstskolas senāts, gan tā dēvētie ārējie pārstāvji – sabiedrības vai industriju pārstāvji, kuri nav augstskolas personāla sastāvā un profesionāli saistīti ar darbu augstskolā, bet kuru klātbūtne ļauj augstskolām elastīgāk reaģēt uz ārējām izmaiņām un paplašina stratēģisko redzējumu. Ārējo pārstāvju ievēlēšana notikusi saskaņā ar MK apstiprinātiem noteikumiem, kas garantē procesa caurspīdīgumu un politisko neitralitāti. Katras valsts dibinātas augstskolas padomē strādās arī viens Valsts prezidenta nominēts pārstāvis, kas ļaus skatīties uz nozari, stratēģiski orientējoties uz valsts attīstības mērķiem.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents darbam JVLMA padomē izvirzījis vienu no atzītākajiem Eiropas kamerkoru mākslinieciskajiem vadītājiem Kasparu Putniņu, savukārt augstskolas senāts – akadēmijas profesorus Arti Sīmani un Normundu Vīksni.
LMA padomes sastāvam Valsts prezidents izvirzījis Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītāju un vadošo pētnieku Valtu Ernštreitu, augstskolas senāts - Finanšu ministrijas finanšu ministra padomnieku budžeta jautājumos Intu Dālderi, un akadēmijas asociēto profesoru Arni Rītupu.