Telpas — divas nelielas zālītes, pa 50 sēdvietām katrā — tiks atklātas ar G.Poļiščukas izrāžu retrospekciju. Vispirms Mēs, tad — Aukstuma potes. Pirmā sezonas pirmizrāde iecerēta novembrī — G.Poļiščukas iestudētais T.Viljamsa 632. Ilgu tramvajs. Teātrī strādās arī Pēteris Krilovs, kas veidos izrādi Tuvākā pilsēta pēc M.Ivaškeviča darba motīviem. Spēkus režijas profesijā izmēģināšot G.Poliščukas aktieri — Andris Bulis iestudēs K.Mūlmana Puika karavīrs, pa izrādei veidos Rēzija Kalniņa un Santa Didžus. Savukārt G.Poļiščuka pavasara pusē veidos projektu Par manu mammu un par mani, kas 2008./2009.gada sezonas repertuārā nosaukts par aktieru "rakstīdēm".
Savā ziņā paradoksāli, ka jaunā teātra pieteikums rīkots uz ielas. Teātra radošo ideju manifestā, ko pirmdienas vakarā skrejlapu veidā teātra cilvēki dalīja garāmgājējiem, taču rakstīts: "Mēs nevēlamies piepildīt zāli ar garāmgājējiem." Ideja piesaista — gan garāmgājējus, kas drūzmējas, lai paskatītos, ko uz nelielās platformas dara Observatorijas pamatsastāvs R.Kalniņa, S.Didžus, Karīna Tatarinova un A.Bulis, gan "savējos". Jaunajam G.Poļiščukas projektam — vēlmei rudenī teātrī pieņemt "2.studiju" jeb cilvēkus, kas vēlētos kļūt par aktieriem, pirmie interesenti atsaucas jau improvizētajā pasākumā. Garāmgājēji savukārt aktieru stilizētajās kustībās noskatās gan ar interesi, gan nosodījumu.
Observatorija publikai iecerējusi tuvoties dažādos veidos — arī regulāri rīkojot tikšanās ar aktieriem un savās telpās uzņemot disputu klubu, kura pieteiktās tēmas variējas no ufoloģijas līdz medību tēmai krievu literatūrā. Jaunajā sezonā tiek solīta publiska "teātra arheoloģija" — dienasgrāmata, ko publicēs pirms pirmizrādes, ļaujot iepazīties ar mēģinājumu gaitu, radošās grupas meklējumiem. Starp citu, pirmie ieraksti publiskā telpā jau ierakstīti — pie teātra ēkas sienas parādījies ziņu dēlis, uz kura katrs garāmgājējs ik dienu varēšot lasīt, kas Observatoriju nodarbina šodien.
Zane Radzobe