Es pat nerunāju par dejas valodu — viena ir moderna neoklasiska, otra klasiska izrāde. Ir izveidojušies divi pilnīgi atšķirīgi stāsti. Mēs Kopēlijā dziļu filozofiju un psihoanalīzi netaisīsim. Tas būs jautrs, viegls balets visai ģimenei," horeogrāfs, Latvijas Nacionālās operas baleta vadītājs Aivars Leimanis atklāj LNO baleta sezonas repertuāra izvēli. Leo Delība komiskā baleta visai ģimenei Kopēlija atjaunojuma pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā notiks jau šomēnes, 23.janvārī, ar Normundu Dreģi pie diriģenta pults. Izrāde krāšņajos Ināras Gaujas tērpos aicinās skatītājus pavadīt negaidītu pavērsienu un komisku pārpratumu pilnu vakaru, jūtot līdzi romantiskā mīlas stāsta varoņiem. "Interesantas dejas, aizraujošs sižets, kas, ceru, patiks arī bērniem. Tā varētu būt arī viena pirmajām izrādēm, ko apmeklēt tiem, kuri vēl nav pazīstami ar baletu. Krāsains, dzīvespriecīgs — es domāju, tieši tas, kas mums pašlaik ir vajadzīgs," stāsta A.Leimanis. Kopēlija ir jautrs un izklaidējošs stāsts par velnišķīgo doktoru Kopeliusu, viņa brīnumainajām lellēm un draisko mīlētāju pāri – vieglprātīgo Franci un koķeto Svanildu. Atšķirībā no Smilšuvīra, kas dejas valodā precīzi iemieso literāro oriģinālu, Kopēlijā nav nekādu pārpasaulīgu būtņu, noslēpumainu monstru, līdz nāvei salauztu siržu, noburtu prinču vai princešu, nebūs baiļu trīsu. Lielākais noslēpums te ir tikai mehāniska lelle, turklāt noslēpumainība pasniegta ar vieglumu un rotaļīgi. Uz skatuves darbojas mīlētāji, kuri nemitīgi ķildojas, un raiba mazpilsētas sabiedrība, izklaidējot ar pārpratumiem, pārģērbšanos, komiskām situācijām, dažādu tautu dejām un tērpiem. Šoreiz arī beigas ir laimīgas. Leļļu meistars Kopeliuss grib atdzīvināt savu visskaistāko lelli, izmānot Franča dvēseli. Tā vietā cienījamais doktors tiek izjokots un iemīlas paša radītajā mehāniskajā brīnumā (pat vēlas to apprecēt!), bet Francis turpina bezrūpīgi baudīt pasaulīgo mīlestību un priekus. "Ir izaugusi jauna dejotāju paaudze, kam ļoti piestāv šis balets un lomas. Visi seši vadošie šī iestudējuma dejotāji — Elza Leimane, Baiba Kokina, Sabīne Guravska, Raimonds Martinovs, Zigmārs Kirilko, Arturs Sokolovs — ir mākslinieki, kuru vārds nākotnē asociēsies ar Rīgas baletu. Iestudējums ir svētīgs viņu mākslinieciskajai izaugsmei, jo tur ir sarežģīta tehnika, daudz aktierspēles, situāciju komēdijas elementi. Lomās ir kur sevi parādīt," norāda A.Leimanis. Baleta darbība notiek Galīcijā, kur arvien dzīvojuši gan ungāri, gan čehi, poļi, ebreji, čigāni. Tā ir ļoti pateicīga vide, kas ļāvusi baletā iekļaut čardašu, mazurku un citas tautas dejas, bet māksliniecei I.Gaujai veidot parafrāzes par dažādu austrumeiropas tautu tērpiem. Lelles "lustīgajam baletam" būs no Taivānas un citām eksotiskām zemēm. Viena no jauniestudējuma trim Svanildām ir Elza Leimane, kura iepriekšējā nedēļā Londonā septiņreiz (!) nodejojusi Žizeles lomu, priecājas, ka Svanildas loma ir jestra un viņai ir labs partneris. "Gatavojot lomu, Baiba Kokina atminas, kā iepriekš to dejojušas Inese Dumpe un Jūlija Gurviča. Arturs Sokolovs, gatavs jautrai spēlei ar skatītājiem un partnerēm, priecājas ka balets sniegs tieši to, kā pietrūkst dzīvē. Nav ko daudz domāt, vienkārši jānāk un jābauda," aicina Raimonds Martinovs.
Jautrs balets visai ģimenei
Latvijas Nacionālajā operā top baleta Kopēlija atjaunojums "Domāju, skatītājiem būs interesanti salīdzināt, kā no viena un tā paša literārā avota — romantisma meistara E.T.A.Hofmaņa pasakas ir izveidojušies divi pilnīgi dažādi iestudējumi — vācu horeogrāfa Kristiana Špuka Smilšuvīrs ar Roberta Šūmaņa, Alfrēda Šnitkes un Martina Donnera mūziku un klasiskais balets Kopēlija ar Leo Delība mūziku, ko tagad atjaunojam.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.