Kā jaunā mīlas dēkā

"A.Nelsons Birmingemā tagad ir tik populārs kā Holivudas aktieris: viņa fotoportreti ir uz visiem afišu stabiem. Visos viņš redzams smokingā, smaidošs, priecīgs un laimīgs. Var redzēt, ka saskaņa, kas viņam ir ar orķestri un arī ar publiku, ir kaut kas īpašs. Viņš izrāvis orķestri no zināmas rutīnas, publika augstu novērtē viņa dedzīgumu un temperamentu — priecājas notikuma aculieciniece Gunda Vaivode, Latvijas Radio 3 Klasika direktore. "Reti Pučīni partitūra skanējusi tik izmisīgi un bīstami jauneklīgi. Nelsons tā elpoja ar katru frāzi, ka Birmingemas simfoniskais orķestris likās kā viens no tēlotājiem kopā ar pašu Nelsonu, gandrīz jau kā piekto varoni bohēmiskajā kvartetā," The Times (27.X) raksta Hilarija Finča, kura zināma kā skarba un zinoša kritiķe "ar krampi". Nelsona fenomens Ne katram tā veicas šajā mūsdienīgi skaistajā, ļoti ietilpīgajā akustiskajā koncertzālē, kurā ir 2300 klausītāju vietu. Birmingemā nav operas trupas, tāpēc operu iestudējumi ir retums, ko cilvēki ļoti gaida. Taču tagad šajā pilsētā gaida katru tās orķestra jaunā galvenā diriģenta iznācienu. Plašā koncertzāle prasa no diriģenta atbilstošu vērienu. Intraverti diriģenti ar mazāku žestu te pazūd. Toties A.Nelsona iekšējā būtība — diriģēšana gandrīz kā dejas lidojumā! — saskan ar šīs zāles prasībām. Tāpēc "šobrīd visi jūtas, kā iesaistījušies jaunā mīlas dēkā," — tā Nelsona fenomenu skaidro orķestra direktors Stīvens Medoks. To apliecina arī vētrainās ovācijas, kas sestdien nerimušās ne tikai koncertatskaņojuma beigās, bet arī sekojušas visām galvenajām ārijām. Mimī lomā kaismīgus aplausus vairākkārt saņēma arī Latvijas soprāns Kristīne Opolais. Viņas greizsirdīgais mīlētājs Rūdolfs, kura lomā debitēja Rīgā uz Latvijas Nacionālās operas skatuves kopā ar viņu bieži redzētais čehu tenors Pāvels Černohs. Arī pārējos draugus studentiski bohēmiskajā, trūcīgajā pulciņā, kurā ir gan jauns dzejnieks, gan gleznotājs, gan filozofs un kaprīzi koķetā Mizete, pēc A.Nelsona un orķestra menedžmenta izvēles, atveidoja jauni dziedātāji, kuri vēl nav pasaules zvaigznes, taču pēc laika, visticamāk, dziedās tikai uz lielajām skatuvēm, norāda G.Vaivode. "Mimī bija apbrīnojami ekspresīva, vokāli īstenojot instinktīvo, dziļi izjusto interpretāciju," vērtē The Guardian (28.X). Par izcilu un patiesi saviļņojošu gan vokālajā, gan ķermeņa valodā viņas radīto tēlu atzīst gan Sunday Mercury, gan Birmingham Post. "Pēc K.Opolais dramatisko lomu perioda, kas no viņas izsūca pārāk daudz resursu un radīja zināmu mulsumu, šobrīd ar lielu prieku jāsecina, ka Kristīne ir atkal uz pareiza ceļa. Viņas balss ir joprojām spēcīga, bet tembrāli daudz pievilcīgāka. Ļoti gaiša, silta, bez problēmām arī augsto nošu pieveikšanā. Turklāt viņas skaistie piano ir ziedputekšņaini, jauki un silti," uzsver G.Vaivode. Turklāt Kristīne publiskajā telpā netiek pieteikta kā A.Nelsona dzīvesbiedre: lielākā daļa klausītāju to pat nenojauta. Viņu plānos arī nav forsēt radošo sadarbību. Forsēts toties ir darbs ar Birmingemas orķestri, ar kuru A.Nelsons tikko divās dienās ierakstījis jaunu kompaktdisku. Viņu sadarbībā jau otro. Jāmaina virziens! Aizspriedumaini būtu domāt, ka koncertizpildījumā bez skatuviskās darbības pazīstamā Pučīni opera varētu likties stīva. Kritiķu koris vienprātībā uzsvēris, ka dzīvīguma šajā koncertiestudējumā bijis pat vairāk nekā dažā inscenējumā. Pats par sevi saprotams, Birmingemā visi dziedāja bez notīm, iejūtoties mazās mizanscēniņās, jauneklīgas burvības un dedzības pilnā priekšnesumā. "Impulss, protams, nāca no diriģenta, kurš šo partitūru ļoti labi zina un pats ir ļoti emocionāls un temperamentīgs. Orķestris atsaucās ļoti azartiski, jo operu nespēlē bieži, un viņiem pašiem tas bija ļoti interesants process. Beigās mūziķi cits citu sirsnīgi apsveica!" Tāpēc G.Vaivode ir pārliecināta, ka piecas un četras zvaigznītes, ko devuši britu kritiķi, patiešām nav pārspīlētas. Tas, protams, atsauc atmiņā pretrunīgās tautiešu atsauksmes un paskopo zvaigžņu sieciņu par šomēnes tepat Latvijā A.Nelsona diriģēto Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sezonas atklāšanas koncertu. Tikmēr diriģents jau bija gabalā, lai vēl pirms trauksmaini jauneklīgās Bohēmas britu zemē debitētu pie Pitsburgas simfoniskā orķestra ASV. Un arī šis izvēlīgais orķestris, ko pirms kāda brīža vadīja viņa skolotājs, pasaulslavenais latviešu diriģents Mariss Jansons, aicina A.Nelsonu vēl. Kamēr Birmingemā vēl bango aculiecinieku jūsma par izcilā itāļu operkomponista Dž.Pučīni 150.jubilejai veltīto "Nelsona Bohēmu", tuvojas Latvijas neatkarības pasludināšanas deviņdesmitgade, kas precīzi sakrīt ar apaļu A.Nelsona jubileju — 30 gadu. Bet kurā Eiropas pilsētā viņš tobrīd būs, viņš vēl nezina. Varbūt Vīnē, kuras Valsts operā drīz diriģēs īstu izrādi — Dž.Pučīni Madama Butterfly? Nav arī zināms, kad viņu šeit atkal redzēsim diriģējam. Jāmaina virziens — uz Birmingemu! Nākamo simfonisko koncertu A.Nelsons tur sniegs 26.novembrī kopā ar latviešu vijolnieci Baibu Skridi. Totally Tchaikovsky!