Kaislības ar krievisku vērienu

janvārī. Nedēļu pirms pirmizrādes par gaidāmo iestudējumu stāsta aktieris Artūrs Skrastiņš, kurš Spēlmanī iejutīsies Alekseja lomā. "Divos vārdos sakot, tas ir stāsts par cilvēku, kas no universitātes kandidāta pārvēršas par bomzi," par izrādi iesāk stāstīt A.Skrastiņš. Iestudējums, kā formulē preses materiāli, esot par spēli, kurā gribas riskēt ar visu. "Par kaislībām un brīvības definīciju," precizē aktieris. "Slāņi jau izrādē būs ļoti daudzi. Tie ir vairāki stāsti, piemēram, par cilvēkiem, kas jauc brīvības izpratnes. Vienam liekas, ka, vinnējot miljonu, būs brīvs, ka nauda dos brīvību. Otram — ka brīvība nāks apprecoties, jo izdosies aizbēgt no sevis. Trešais te vienkārši atbraucis paskatīties uz tautu, kura dzīvo Krievijā, bet atpūšas "pie ūdeņiem", — kā leduslāčiem Antarktīdā. Protams, tas ir arī stāsts par kaislībām un nespēju izvēlēties starp dažādām atkarībām, to skaitā, protams, mīlestību." Iestudējumu R.Kozaks veidojot ar "krievisku vērienu". "Protams, Dostojevskis prasa no aktiera zināmu panikas lēkmi katru dienu, jo nākas dzīvot savu varoņu dzīves ļoti ekstrēmos apstākļos. Ekstrēmos arī tāpēc, ka Romans Kozaks un Alla Sigalova inscenējuma ziņā latiņu ir uzstādījuši ļoti augstu. Un ir grūti. Man, piemēram, vispār ir neiespējami spēlēt dienasgrāmatu, un Dostojevskis jau šajā pasūtījuma darbā lec pāri ainām, notikumiem. Bet mani arī vienmēr ir fascinējusi aktiera spēja pārslēgties, mest sevi jaunos apstākļos no ainas ainā bez iekšējas loģikas. Kad dzīve noris tik strauji, ka nav laika domāt." Iestudējumā F.Dostojevska daudzējādā ziņā autobiogrāfiskajā darbā iejutīsies Rēzija Kalniņa, Jānis Paukštello, Lilita Ozoliņa, Ģirts Ķesteris, Artis Robežnieks, Kristīne Nevarauska, Lidija Pupure, Āris Rozentāls un Inita Dzelme, kā arī arfists Oskars Krašausks-Krauze un virkne dejotāju. Scenogrāfiju veidos Mārtiņš Vilkārsis, tērpus Ilze Vītoliņa, bet horeogrāfiju — Alla Sigalova. "Ceru, ka skatītājiem nebūs garlaicīgi. Protams, šo tikšanos gaidām kā mešanos bezdibenī, bet galvenais, lai skatītājs spētu šajā ne gluži mūsu mentalitātei atbilstošajā materiālā, ekspresijā, arī režijā un horeogrāfijā ieraudzīt sevi. Saprast, ka izrāde stāsta arī par viņa kaislībām. Lai skatītājam izdodas identificēties.