Ministrus universalis — ģeniāls Latvijas izgudrojums — viendien ņemas ar finansēm, citdien grābstās gar kultūru, palaikam pieķeras lauksaimniecībai, tad var paņemt priekšā aizsardzību, ja nu dikti dikti vajag — arī izglītību un, skat, nebūs nemaz ilgi jāgaida, kad atkritīs pats iekārotākais — satiksmes valsts galvenā eksperta portfelis! TP līderis Mareks Segliņš Panorāmā tā arī pateica: nu, ja vajag, mēs esam gatavi uzņemties arī ministriju X (runa bija par kādu no tām neiekārojamajām).
Franču dzīves mākslinieks un mākslu ģēnijs Žans Kokto savam dziļi cienītajam mājlopiņam kaķim (jo dekadentais rakstnieks/dzejnieks/režisors/grafiķis, gluži tāpat kā viedie ēģiptieši ticēja — kaķis ir cilvēks ar visaugstāk attīstīto intelektu un instinktiem) bija pašrocīgi izgatavojis smalku briljanta putekļiem inkrustētu ādas kakla siksniņu, kuru rotāja uzraksts "Kokto pieder man!".Diemžēl cerības, ka jaunlaicēns Valdis Dombrovskis spēs pārcirst Gordija mezglu un izbeigt ministriju dalīšanu nevis pēc konkrētās personas piederības kādai no partijām (vai, esmu pārliecināts, vismaz ar asinīm zvērētas lojalitātes apliecinājuma tai), bet profesionāļiem, izčib, ieraugot tradicionālo amatu un dibenu pielāgošanas tirgu, nu, piemēram, simbolisko melnu anonīma cilvēka siluetu lodziņā ar norādi "kultūras ministrs", toties zem šīs draudīgās figūras ir skaidri rakstīts "Tautas partija" (otrdienas ziņās).
Bet kādēļ gan nevarēja būt tā, ka Dombrovskis nāk klajā ar, iespējams, pirmajā acumirklī pašnāvniecisku vēsti — biedri, pietiek te savstarpēji klīrēties! Ir jāglābj valsts, un mums vajag atrast vislabākos attiecīgo jomu speciālistus, kas derētu krīzes laika ministru amatiem! Varbūt tieši šāds ideālistisks "pašnāvnieka žests" beidzot sabiedrībai liktu ieklausīties, ko saka potenciālais faktiskais valsts vadītājs un tās (sabiedrības) redzamākajiem locekļiem, kuri derētu kā ministrēšanas profesionāļi, nebūtu iespējams ērti atkratīties no piedāvātās godpilnās atbildības — glābt valsti? Jo tagad taču veiksmīgu biznesa, banku, menedžmenta un kultūras vides cilvēku galvenais un pamatotais arguments neiet politikā — tā ir šmucīga, korumpēta intrigantu vide, kur neviens nedomā par Latviju, bet par to, vai ministrija viņa partijai ir izdevīga vai nav. Gribētos jau vienreiz redzēt runcīšus ministriņus un kaķenītes ministres, kam uz kakla siksnas būtu lepnais sauklis "Es piederu Latvijai!".