Kira Poutanena "Skaistā jūra"

Tajā atspoguļota kādas 15 gadu vecas meitenes Jūlijas dienasgrāmata, kura saslimst ar anoreksiju. Grāmata ir daļēji autobiogrāfiska, jo rakstniece tīņu gados pati piedzīvoja anoreksiju. "Es vienkārši pārstāju normāli ēst, un mani līdzcilvēki to pat nepamanīja. Lai gan fiziski slimoju pāris gadu, visgrūtāk bija izārstēt manu domāšanu, kas vilkās līdzi vēl pāris gadu," stāsta K.Poutanena. Grāmatā viņa cenšas rast izskaidrojumu ēšanas traucējumiem, taču secina, ka tas ir vairāku iemeslu kopums: "Pieaugot īpaši meitenes izjūt lielu sabiedrības spiedienu, kādām viņām vajadzētu būt. Tev jābūt slaidai un skaistai, veiksmīgai karjerā, kā arī ļoti rūpīgai mātei saviem bērniem. Bet gribas būt mazai meitenei, kuru šis rāmis neskar." Mērķi dod stimuluDraugi bijuši pirmie, kuri pamanīja Kiras straujo svara zudumu. Arī meitene sāka just veselības problēmas: "Ātri kļuvu nogurusi, nevarēju vairs izdarīt ikdienišķas lietas — iepirkties, doties pastaigā." Kopā ar vecākiem Kira devās pie ārsta, kurš meiteni nepatīkami pārsteidza, sakot, ka kādu laiku viņa nevarēs apmeklēt skolu. Vēl nesen Kira bija iestājusies tēlotājmākslas skolā, bet tad sapnis izplēnēja. "Sapratu situācijas nopietnību un, tā kā ļoti vēlējos mācīties, sevi motivēju ēst," atceras rakstniece un turpina, ka viņas gadījumā nebija ilgas slimošanas. "Gribēju darīt to, kas man patīk — rakstīt, spēlēt teātrī. Sapratu, ka negribu domāt tikai par neēšanu un pārvērst dzīvi tikai domās par slimību. Mērķi noteikti palīdz izārstēties." K.Poutanena stāsta, ka zina, ko nozīmē būt atstātam novārtā, kad nav neviena, ar kuru aiziet uz kino vai pastaigāties. Viņa netic, ka bez ārsta palīdzības iespējams izārstēt ēšanas traucējumus: "Arī es apmeklēju psihiatru un dietologu, kuri man palīdzēja virzīties uz priekšu." Paēst un parunātRakstniece stāsta, ka cilvēki nereti nepamana otra ēšanas traucējumus, jo cilvēki neatrod vai nevēlas atrast laiku, lai pabūtu kopā un pavakariņotu. "Piemēram, Francijā ēšana ir viņu kultūrā kā svarīga ikdienas sastāvdaļa — ļaudis ik dienu izbrīvē laiku, lai kopā baudītu ēdienu. Tas nenozīmē ēst daudz, bet gan normālās devās baudīt to, kas garšo," skaidro K.Poutanena, kura jau desmit gadu dzīvo Parīzē un tieši tur viņa sarakstījusi savu pirmo grāmatu Skaistā jūra, kuru publicējusi dzimtajā Somijā, Dānijā, Nīderlandē un tagad arī Latvijā. Augstskolas absolvēšanas gadā tulkošanas studente Kira devās apmaiņas programmā uz Parīzi, kur arī viņa palika un ieguva maģistra grādu filozofijā. Patlaban viņa turpina apgūt teātra mākslu, strādājot par aktrisi teātrī Parīzē. Drīz vien Somijā paredzēts laist klajā viņas trešo grāmatu. Viņa stāsta, ka Somijā arvien izplatītāki kļūst mazkaloriju pārtikas produkti, bet francūži atļaujas ēst visu, kas garšo, taču resnāki nekļūst. Somu speciālisti stāsta, ka ar ēšanas traucējumiem sirgst arvien vairāk puišu un gados jaunu meiteņu. "Tie ir bērni līdz desmit gadiem. Esmu pat dzirdējusi, kā tieva astoņgadīga meitenīte saka, ka viņai nepieciešama diēta aptaukošanās dēļ!" satriekta stāsta Kira. Vecāki lielajā aizņemtībā aizmirst par bērnu un neiedziļinās viņa problēmās: "Daži pat neatrod laiku mierīgi apsēsties un pajautāt, kā bērnam gāja skolā". Kira gan atzīst, ka ēšanas traucējumu ārstniecība Somijā ir kompleksa un ļoti augstā līmenī. Ar mediju palīdzību, arī sabiedrība ir arvien informētāka par slimību un cilvēki arvien vairāk viens otru pieskata. Rakstniece arī iesaka kādreiz pavērot abu dzimumu reakciju, ieraugot sevi spogulī: "Sievietes parasti sūkstās, ka nav labi tas un šis, bet vīrieši pabužina matus un uzsmaida, padomājot — ak, es tomēr labi izskatos." Kira uzskata, ka sievietēm derētu pamācīties no vīriešiem.