gadā, pavisam bijuši septiņi šādi konkursi. I.Kolmane arī pastāstīja, ka nav īpaši dzirdēts, ka privātpersonas šādā veidā nodarbojas ar rakstnieku mecenātismu, to vairāk dara dažādas organizācijas, piemēram, bijis “Preses nama” manuskriptu konkurss. “Mēs esam ilgu gaidījuši, lai mecenātisms uzplauktu. Arī valsts būtu priecīga sadarboties ar mecenātiem. Jo īpaši šī situācija bijusi bēdīga literatūrā, jo nevaram piedāvāt tādu publicitāti kā opera vai sporta spēles,” atzina I.Kolmane.Romānu konkursā pavisam paredzēts piešķirt trīs balvas Ls 3000, Ls 2000 un Ls 1000 apmērā, kā arī veicināšanas prēmiju Ls 500 apmērā. Darbu iesniegšanas termiņš – 2011.gada 8.augusts, rezultāti tiks paziņoti 2011. gada novembrī.Darbus vērtēs LRS valdes izvēlēta žūrija - Guntis Berelis, Ronalds Briedis, Arvis Kolmanis, Anita Rožkalne, Ilmārs Šlāpins. “Žanram atbilstoši, latviski rakstīti, iepriekš nepublicēti un citos konkursos neiesūtīti darbi iesūtāmi elektroniskā versijā, MS Word 97-2002 Document formātā ([email protected]) un 2 eksemplāros datorsalikuma izdrukā, kas iesniedzami personīgi vai iesūtāmi pa pastu (adrese – Latvijas Rakstnieku savienībā Kuršu ielā 24, Rīgā, LV-1006). Manuskriptiem jābūt anonīmiem, apzīmētiem ar devīzi un papildinātiem ar aizlīmētu, ar konkursanta devīzi apzīmētu aploksni, kurā atrodams autora vārds un ziņas par iespējām ar autoru sazināties. Neprēmētiem darbiem pievienotās aploksnes netiks atvērtas, manuskriptus būs iespējams saņemt atpakaļ,” par konkursa noteikumiem vēstīja tā organizatori. Konkursa nolikums atrodams LRS mājaslapā www.rakstnieciba.lv.
Rakstniece Laima Muktupāvela, kura ieguva 3.prēmiju 2002.gada R.Gerkena sponsorētajā romānu konkursā par romānu – rāgu “Cilpa”, atzina, ka šādi konkursi rakstniekam ir ļoti vajadzīgi. “Spārnu sajūta, grūdiens, atspēriens, uzticības atslēga, ka kaut ko vari darīt, jo tavu darbu vērtē profesionāļi,” gūtā apbalvojuma sniegtās sajūtas atcerējās L.Muktupāvela. Viņasprāt, šādi konkursi dod arī uzdrošināšanos rakstīt. L.Muktupāvela atminējās – kad Māra Zālīte (tolaik LRS vadītāja) sāka organizēt šos konkursus, pēkšņi izrādījās – latvieši ne tikai lasa, bet arī raksta, jo daudziem autoriem stāvējuši mājās jau uzrakstīti romāni, taču bijusi neziņa, ko ar to visu iesākt.