Lita Beire rīko jau 13.starptautisko Baltijas baleta festivālu
Šoreiz festivālam ir intrigu un nolemtības krāsa: būt, vai nebūt? Atbilstoši kārtas skaitlim "13" festivāls met lielus kūleņus visdažādākajos virzienos - horeogrāfe un ikgadējo starptautisko Baltijas baleta festivālu mākslinieciskā direktore Lita Beire teic, ka kūleņot nācies pamatīgi. "Viss mainās: šodien ir un rīt vairs nav. Dejotājiem gadījās traumas, Kubas mākslinieki nedabūja vīzas, un bija visādi nepārvarami apstākļi, no kuriem man jātiek ārā ar sausām kājām." Šogad festivāls nācis sāpīgi. Taču L.Beire un viņas nelielā palīgu komanda ziemcietīgi iztur.
Būs ko redzēt!
"Ļoti klinšains un kontrastains: no augstām klasiskajām virsotnēm līdz ekstrēmam avangardam. Bet tādam jau festivālam jābūt: lai ir ko redzēt!" L.Beire raksturo festivāla saturu, kas dejas mīļotājus uzrunās no 18.aprīļa līdz 9.maijam. Kopā 13 koncertu un dejas izrādes, kuras parādīs Rīgā un vēl septiņās Latvijas pilsētās.
Nu jau tradicionāli festivālu atklās Rīgas Dzelzceļa stacijā, kur deju grupas Dzirnas priekšnesumā ikviens varēs ieskatīties Agra Daņiļēviča svaigajā maģistrantūras diploma iestudējumā Apstājies!, kam mūziku komponējis čellu ansamblis Melo-M. Šoreiz kopā ar savu mūsdienu deju kompāniju "Vortice", ar izrādēm "Akvārijs" un Guļošais Buda Rīgā atgriezīsies pagājušā gada festivāla baleta viesmākslinieki Klaudija Martina un Rafaels Kariko no Portugāles. Viesizrādes Rīgā un Valmierā dzīvās mūzikas pavadījumā sniegs Argentīnas kompānija Surdance-Tango, kurā apvienojušies astoņi slavenā šova "Tanguera" dejotāji. Festivāla noslēgumā 9.maijā ar šokējošu izrādi "Life is perfect" Maskavas namā viesosies Vācijas Toula Limnaios deju ansamblis. Protams, kā arvien notiks Baltijas baleta vakars un galā koncerts. Būs trīs izstādes.
Čaplins un Štrauss
Piedāvāti arī divi pašas Litas Beires iestudējumi, kuri pašlaik ir Klaipēdas Muzikālā teātra repertuārā. Ogri, Jelgavu, Talsus, Aizkraukli, Preiļus un Krustpili teātris apceļos, rādot L.Beires gavilējoši dzīvespriecīgo Štrausiānu par Vīnes valšu karaļa Johana Štrausa mūziku un "nelielu pieskārienu paša komponista dzīvei". L.Beire priecājas, ka izrādes liktenis Klaipēdas Muzikālajā teātrī ir veiksmīgs. Nesen rādīta viesizrādēs Varšavā un aicināta atkal, jo skatītājiem ļoti patikusi. "Skan Jautrais vilcieniņš, marši, valši, polkas, taču izvēlējos arī retāk dzirdētus Štrausa darbus. Izrādē piedalās arī dziedātāja," horeogrāfe stāsta. Tiesa, Rīgā šo iestudējumu neredzēsim. Toties tieši ar Štrausiānu festivāls paplašina savu pieejamības ģeogrāfiju, pirmoreiz viesojoties Talsos. "Izrādās, ka tur ir labas skatuves un cilvēki ļoti vēlas redzēt baletu. Viņi paši mūs atrada," L.Beire priecājas.
Rīgā klaipēdieši parādīs viņas iestudējumu Neaizmirstamais Čarlijs Čaplins. Tā jau divus gadus ir teātra repertuārā, bet festivāla programmā - Baltijas baleta koncertā Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē 21.aprīlī - nonākusi iepriekšminēto "kūleņu" rezultātā, kad Viļņas operas vadošais solists pārrāva Ahileja cīpslu un kļuva skaidrs, ka nevarēs notikt iepriekš plānotā Karmenas viesizrāde. "Dramatiskā dejas spēlē par Čarlija Čaplina tēmu gribēju parādīt viņa spilgto kino tēlu un raksturīgākos mirkļus viņa radošajā dzīvē. Tik spilgta kinotēla otra pasaulē nav, tāpēc tam pievēršas daudzi, arī horeogrāfijā," šādi skan horeogrāfes radošā ideja. "Čaplina melodijas savā mūzikā ievijis baltkrievu komponists Nacakanovs. Skan ļoti sentimentālas melodijas, taču kāpēc gan no sentimentālisma šodien tā baidās? Mums tā trūkst sadzīvē! Nedrīkst aizmirst romantismu. Es gribēju atgādināt par to, ka neesam roboti!" ir Litas Beires pārliecība.
Izlūkgājieni turpināsies
Festivāla māksliniekus un izrādes viņa nolūko, viesodamās starptautiskos baleta konkursos un festivālos, kur pati bieži mēdz būt žūrijā, vai arī pieaicināta kā pedagoģe vai meistarklašu vadītāja. Tur rodas arvien jauni kontakti un var redzēt daudz jauna, interesanta. Par "Āfrikas dvēselīti" Lita sauc dejotāju Mamelu Niamzu, kuru uz galā koncertu Rīgā (Latvijas Nacionālajā operā 22.aprīlī) uzaicinājusi, vērojot viņas priekšnesumu Dienvidāfrikā. "Viņa ir dejotāja ar profesionālu akadēmisku izglītību, taču izpildīs iedvesmojošu etnisku deju. Un kas tad cilvēkam ir visvairāk vajadzīgs? Iedvesma! Tā turpinās tālāk." Galā koncerta zvaigžņu parādi krāšņos jau atkārtota slavenā amerikāņu dejotāja Rasta Tomasa viesošanās. Viņš pie mums pirmoreiz viesojās 17 gadu vecumā, pēc spožas uzvaras konkursā, kura aculieciniece bija L.Beire.
Viesosies arī Sanktpēterburgas Marijas teātra galvenie solisti. No Tartu - baleta solistu pāris, dejotāji no Anglijas un Peru. "Tas ir apbrīnojami, viņiem trupā ir dejotāji no 18 valstīm! Pirms kāda laika Tartu redzēju viņu jauno iestudējumu Jevgeņijs Oņegins ar Čaikovska un citu klasisko komponistu mūziku. Man ļoti patika. Būs fragments no tā un arī kaut kas modernāks," stāsta L.Beire. A.Čehova Mākslas festivālā Maskavā iepazinusi un uzaicinājusi argentīniešu Tanguera meistarus, viņa gan nopūšas, redzot, ka visu izcilo trupu var atļauties uzaicināt tikai festivāls Maskavā, kura budžets ir pieci miljoni eiro. "Nosvīdu, preses konferencē dzirdot, kādas tur ir iespējas vērienīgi parādīt cilvēkiem labu mākslu," Lita salīdzina. Nākamais izlūkgājiens viņai būs šīsvasaras brauciens uz Bulgāriju. Tur viņa uzaicināta jaunā starptautiskā konkursu un festivālu asociācijā, kuras priekšsēdētājs ir Grigorovičs. "Būšu tur tieši starptautiskā konkursa laikā, būs atkal jāstrādā žūrijā," Litas Beires acis jau mirdz, gaidot jaunus atklājumus baleta pasaulē.