Semināra ideju ierosināja LNVM pēdējo desmit gadu pārcelšanās pieredze. 2013. gada postošais ugunsgrēks muzeja mājvietā Rīgas pilī padarīja neatliekamu ilgi plānoto pils atjaunošanu. Muzejs turpināja darboties divās vietās – krājumu pārveda uz pagaidu telpām Lāčplēša ielā, bet izstādes un ekspozīcija bija pieejamas Brīvības bulvārī 32. 2020. gadā muzeja krājuma glabātāji, pētnieki un administrācija pārcēlās uz jaunuzcelto Muzeju krātuvi Pulka ielā. Šogad muzejs ir atgriezies rekonstruētajā Rīgas pils daļā un uzņem apmeklētājus, vēl pirms ekspozīciju iekārtošanas sniedzot iespēju vairākas krāšņās vēsturiskās telpas skatīt to sākotnējā veidolā.
“Telpas un vietas aspekti muzeju darbībā šobrīd ir pelnījuši atsevišķu sarunu. Mūsu muzeja pieredze – gan pielāgošanās, gan rekonstrukcijas projekta dotās iespējas – ir salīdzināma ar citiem Latvijas muzejiem. Lai dalītos pieredzē, esam aicinājuši muzeju pārstāvjus diskutēt par to, kādu lomu spēlē tas, vai muzejs mājo vēsturiskā pilī, memoriālā mājā, ēkā, kas piedzīvojusi vērienīgu rekonstrukciju vai tādā, kas atjaunošanu gaida gadu desmitiem. Vietas tēla tapšanā ir arī daudz subjektīvu aspektu, bet tā var ļoti konkrēti un būtiski ietekmēt muzeja, tādēļ šo aspektu ir vērts izvirzīt sarunas centrā,” ir pārliecināts LNVM direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts.
Seminārā vieta atvēlēta ne tikai muzeju pieredzes stāstiem, bet arī arhitektūrai un dizainam, risinot attiecības starp autentiskumu un atdarināšanu, vēsturisko vidi un mūsdienu pieejamības prasībām, formu un saturu. Tāpat pēdējos gados arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts muzeju fiziskās atrašanās vietas “paplašinājumiem” – vietas tēlam kā komunikācijas rezultātam un pakalpojumu attālinātai, digitālai pieejamībai. Šīs iespējas analizēs komunikācijas un kultūras mantojuma speciālisti.
Semināra programma skatāma: https://lnvm.gov.lv/pasakumi/seminars-genius-loci-kulturvieta-un-vietas-gars/.