Asociācija uzsver, ka ministra amats ir nopietna atbildības uzņemšanās par visiem ar kultūras nozari saistītajiem jautājumiem, tai skaitā par profesionālās mūzikas nozari, kas ir viens no līdz šim nedaudziem Latvijas ilgtermiņa veiksmes stāstiem pasaulē. Tāpat arī LPMKA norāda, ka šobrīd situācija Latvijas mūzikas nozarē ir ļoti sarežģīta un izsaka bažas, ka lēmumi, kas tiks pieņemti pakārtoti politiskajai dienas kārtībai, taču atrauti no nozares interešu aizstāvības, radīs nopietnas sekas gan īstermiņā, gan nozares ilgtspējībai pastāvēšanai un attīstībai.
Ārpus Latvijas profesionāļiem nav šķēršļu konkurēt, taču Latvijā esam krīzes situācijā
"Eiropas Savienības ietvaros mūsu mūziķiem nav šķēršļu konkurēt un strādāt ārpus Latvijas, un tā ir normāla parādība globalizētā pasaulē, taču Latvijā talantīgus profesionāļus noturēt kļūst arvien grūtāk, tādēļ līdztekus citām valsts prioritātēm, jārūpējas par mūsu valsts mūzikas nozares veselību un attīstību,” uzsver Indra Lūkina, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore.
Jau līdz šim nozares pārstāvji aicinājuši vērst uzmanību trūkumiem, kas ir samilzuši gan saistībā ar mūzikas izglītību, gan profesionālo mūzikas kolektīvu un iestāžu darba apstākļiem. “Zemais atalgojums un šķietama nozares vajadzību pakārtošana politiskajai dienaskārtībai rada situāciju, kurā mūziķi izvēlas pārcelties uz citām valstīm, kur viņiem piedāvā labākas darba iespējas un konkurētspējīgu atalgojumu. Šāda migrācija ir jau novērojama un tā liek mums zaudēt mūsu talantus citās valstīs, tostarp vadošajos pasaules orķestros, kur strādā latviešu mūziķi. Šobrīd zaudējam pat Lietuvai un Igaunijai, salīdzinot ar kuru, piemēram, Latvijas mūziķu atalgojums ir divas reizes mazāks un tas ir tikai viens no daudziem piemēriem, kas liecina par neadekvātu situāciju,” sacīja Anete Toča, kameroķestra Sinfonietta Riga izpilddirektore.
Bažas par politiķu situācijas neizpratni; nozares pārstāvji un LPMKA aicina atbildīgās amatpersonas uz dialogu
Šobrīd Latvijā strādā tikai 650 profesionālie mūziķi – tai skaitā baleta un operas mākslinieki, nodrošinot vairāk kā 700 pasākumus gadā pusmiljonam skatītāju, tādēļ asociācija sagaida, ka nākamais ministrs turpinās iepriekš uzsāktās sarunas un iniciatīvas krīzes risināšanai profesionālajā mūzikas nozarē un būs atvērts profesionālai diskusijai.
Asociācija uzsver, ka ir nepieņemami, ka šīs problēmas tiek risinātas tikai pēc tam, kad krīze jau ir iestājusies, un šobrīd redzamā migrācija mūziķu vidū un talantu zaudēšana citām valstīm ir nopietna brīdinājuma zīme, tādēļ ir jārīkojas nekavējoties, lai nodrošinātu mūsu profesionālo mūziķu ilgtspējīgu nākotni Latvijā. Latvijas Profesionālo Mūzikas Kolektīvu Asociācija aicina iespējamo ministru neatkarīgi no viņa politiskās piederības pievērst pastiprinātu uzmanību šīm jautājumu un apņemties risināt mūzikas nozares izaicinājumus, veidojot dialogu ar nozari.
Par Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociāciju
Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācija tika dibināta š.g. pavasarī ar mērķi aizstāvēt un veicināt profesionālās mūzikas nozares intereses Latvijā. Asociācijas dibināšanas dokumentu parakstījuši sekojoši profesionālie kolektīvi un institūcijas: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Kremerata Baltica, trīs VSIA Latvijas koncerti pārstāvētie kolektīvi - Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio koris un Latvijas Radio Bigbends, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālā opera un balets (pārstāvot orķestri, kori, baleta trupu un solistus), Liepājas simfoniskais orķestris un Valsts Akadēmiskais koris Latvija.