Kultūras un izglītības saiknei veltītajā sesijā programmas vadītāja Aija Tūna stāstīja par programmas veidošanās ceļu un izdarītajiem secinājumiem.
Gan Eiropas Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāta vadītāja Pia Ahrenkilde Hansena konferences atklāšanas runā, gan starptautiskā pētniecības centra Ecorys asociētais direktors, profesors Viljams Hamonds un Francijas Kultūras ministrijas Eiropas un starptautisko attiecību nodaļas vadītājs Gijoms Šefers savā uzrunā vērsa uzmanību uz to, ka šobrīd Eiropā notiek strukturālas izmaiņas kultūras izpratnē, fokusējoties uz tās lomu līdzdalības veicināšanā un demokrātijas principu iedzīvināšanā.
Konferences dalībnieki pauda viedokli, ka mūsdienās vairs nepietiek ar to, ka skolēni ir pasīvi kultūras patērētāji, jo pastāv saikne starp aktīvu līdzdalību kultūras norisēs un demokrātijas procesos. Varam būt gandarīti, ka viens no programmas Latvijas skolas soma principiem kopš pirmsākumiem ir bijis mudināt skolēnus vērtēt pieredzēto ne tikai emocionāli, bet arī izmantojot kritisko un radošo domāšanu un nonākot līdz vēlmei iesaistīties vai radīt pašam. "Tas, ka mēs esam izdarījuši lielu darbu pieejamības nodrošināšanā, ir nenoliedzami. To apliecināja arī konferences dalībnieku interese par Latvijas pieredzi sistēmisku pārmaiņu ieviešanā. Vienlaikus nostiprinājām pārliecību, ka jāturpina vienotas izpratnes veidošana par kultūras lomu pilsoniski aktīvas sabiedrības veidošanā. Jāsper nākamais solis, sekmējot skolēnu iesaisti kultūras norišu izvēlē un komunikācijā ar māksliniekiem, kas var turpināties, pašiem radoši iesaistoties kultūras procesos," ar atziņām pēc konferences dalījās programmas Latvijas skolas soma vadītāja Aija Tūna.
Nacionālā kultūras centra administrētās programmas Latvijas skolas soma ietvaros kopš 2018. gada katru mācību gadu vairāk nekā 230 000 skolēnu piedalās vismaz vienā no 10 000 kultūras norišu.