Lai gan pēdējā brīdi nācās mainīt festivāla programmu, atsakoties no māksliniekiem, kuriem būtu jāmēro ceļš no valstīm ar augstu jaunā Covid-19 vīrusa saslimstību, šajā gadījumā – no Krievijas un Francijas, tomēr ir izdevies izveidot programmu ar pieciem koncertiem.
Sestdien, 12. septembrī, plkst. 11 Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrālē notiks pirmais XIX Liepājas ērģeļmūzikas festivāla koncerts Svētku fanfaras, kurā piedalīsies ērģelniece Ilze Reine un pūšaminstrumentu kvintets Jāņa Porieša vadībā. Koncerta programmā skaņdarbi no barokāla svinīguma līdz mūsdienu Maijas Einfeldes Sanctus un Riharda Dubras meditācijai ērģelēm Dievmātes skatiena pieskāriens. Koncerta klausītājus brīžiem pārsteigs teju divu orķestru skanējums – metāla pūšaminstrumentu spožums apvienojumā ar ērģeļu stabuļu bagātīgajiem tembriem.
Svētdien, 13. septembrī, plkst. 16 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē festivāla otrajā dienā notiks koncerts Bahs un baltieši ar flautistu Ģiedru Gelgotu (Giedrius Gelgotas) un ērģelnieku Bali Vaitkus no Lietuvas un soprāni Guntu Gelgoti. Vācietis Johans Sebastians Bahs ielika pamatus baroka mūzikas estētikai, savukārt Latvija pasaulē ievērojama ar neticami lielu skaitu (350!) vēsturisko ērģeļu, no kurām ievērojama daļa tapušas baroka laikā. Tādas ir arī Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles, kas vēl joprojām ir vislielākās mehāniskās traktūras ērģeles pasaulē ar vairāk nekā 7000 stabulēm un 131 reģistru un savus klausītājus priecē kopš 18. gadsimta. Baha mūzika uz šī instrumenta skan izcili un autentiski. Latvijas un Lietuvas mūziķu trio savā koncertā Bahu kombinēs ar latviešu komponistiem Aivaru Kalēju un Jāni Ķepīti, somieti Kaiju Sāriaho un lietuviešiem Vidmantu Bartuli, Arūnu Navaku un Algimantu Kabiljūnu.
Nākamais koncerts Latvijas skices notiks ceturtdien, 17. septembrī, plkst. 19 Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrālē ar Līgu Griķi, Aigaru Raumani un Aigaru Reini. Ērģelnieks Aigars Reinis saspēlē ar saksofonistu Aigaru Raumani un kokles virtuozi Līgu Griķi atskaņos Pētera Vaska, Ērika Ešenvalda, Pētera Plakida, Uģa Prauliņa, Romualda Jermaka un paša Aigara Raumaņa darbus, kas tapuši, iedvesmojoties no Latvijas dabas, tās rapšu pļavām, mežiem, upēm un ezeriem.
Festivāla izskaņā būs divi koncerti – piektdien, 18. septembrī, plkst. 19 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē koncerts Mūzika debesīm un sestdien, 19. septembrī, plkst. 19 Liepājas Lutera (Akmens) baznīcā koncerts Eiropas katedrāļu stāsti.
Koncerts Mūzika debesīm ar soprāni Ilzi Grēveli-Skaraini un ērģelnieci Ilonu Birģeli veidots, apkopojot skaņdarbus balsij un ērģelēm un aicinot sajust dievišķo klātbūtni, rast mieru, cerību un prieku. Līdzās latviešu klasiķiem – Jāzepam Vītolam, Pēterim Barisonam un Jāzepam Mediņam, koncertā varēs dzirdēt arī Renātes Stivriņas jaundarbu vokālo ciklu Mūzika debesīm, kas veltīts svēto lūgšanām cauri gadsimtiem un kļuvis par šī koncerta vadmotīvu. Programmā iekļautas arī miniatūras ērģelēm – Marģera Zariņa Usmas baznīcā, Romualda Jermaka Aglona un nesen tapušais Agnetas Krilovas-Bērziņas opuss Dimensija: LAIKS, kas rakstīts tieši Ilonai Birģelei.
Festivāla noslēguma koncertā Eiropas katedrāļu stāsti ērģelniece Larisa Carjkova kopā ar smilšu animācijas mākslinieci Tatjanu Gavriļenko aicina uz īpašu piedzīvojumu ikvienam klausītājam gan daudzveidīgās mūzikas atskaņojuma, gan arī īpašā vizuālā noformējuma dēļ. Tā kā parasti pašu ērģelnieku koncertā neredz un viņa izpildījumu klātienē skatīties nevar, tad šoreiz klausītāji varēs lūkoties uz gleznām, kas paralēli mūzikai tiks radītas īpašā smilšu tehnikā, tā radot vizuālu līdzpārdzīvojumu. Programmas centrā būs Parīzes Dievmātes katedrāles stāsts – no viduslaikiem līdz mūsdienām.
Plašāka informācija: viacultura.lv
Biļetes nopērkamas Biļešu paradīzes kasēs un internetā bilesuparadize.lv.