Šī ir viena no grandiozākajām virsotnēm klasiskās mūzikas vēsturē, un gaidāmo notikumu kā "visu laiku lielāko klasiskās mūzikas koncertu Latvijā" piesaka koncertorganizācija Latvijas koncerti. Vērienīgo simfoniju diriģenta I.Rešņa vadībā spēlēs Liepājas simfoniskais orķestris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Dziedās Latvijas Radio koris, Valsts akadēmiskais koris Latvija, Latvijas Nacionālās operas koris, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu jauktais koris, Rīgas kamerkoris Ave Sol, Rīgas Doma zēnu koris un Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris, kā arī mūsu labākie jauniešu kori Kamēr… un Balsis. Solistu zvaigznājs būs starptautisks: soprāns Ingrida Kaizerfelde no Austrijas, zviedru soprāns Anna Marija Baklunda, neparastais poļu kontralts Jadviga Rapē, kā arī LNO solistes Andžella Goba un Kristīne Gailīte. Vēl arī tenors Janešs Lotričs, Vīnes Tautas operas baritons Sebastians Holečeks un bass Mārtins Snels no Jaunzēlandes. Visu šo kopumu telpā organizēs režisors Uģis Brikmanis un scenogrāfs Aigars Ozoliņš. Uzsverot simfonijas atskaņošanai nepieciešamo, milzīgo mūziķu skaitu, pirmatskaņojuma producents Emīls Gūtmanis to nosauca par Tūkstošu simfoniju. Pirmatskaņojums 1910.gada septembrī bija tās autora diriģenta karjeras triumfs un pēdējā reize, kad Mālers diriģēja Eiropā. Pabeidzis simfoniju, viņš vēstulē draugam Rihardam Špehtam izteicies, ka radījis "līksmu dāvanu tautai. Visas manas iepriekšējās simfonijas bija tikai prelūdijas šai. Citi mani opusi ir traģiski un subjektīvi, taču šis ir milzīgs, neaptverams prieka sniedzējs". Un citā rakstā: "Tās nav cilvēku balsis, tās ir rotējošas planētas un saules" (Villemam Mengelbergam 1906.gada augustā). Latvijas koncertu direktors Guntars Ķirsis pilnā nopietnībā apgalvo, ka šajā simfonijā kā visas pasaules kartē jeb Lielvārdes jostā ļoti skaidri iezīmēta arī tās komponēšanas laikā vēl tikai nākotnes Latvija. Un kāpēc gan neatraisīt iztēlei spārnus? Simfonijas divu apjomīgo daļu balsti ir gan katoļu baznīcas himna Veni Creator Spiritus (Nāc, Radītājs Gars), gan Gētes Fausta otrās daļas noslēgums. Režisors U.Brikmanis simfoniju pieskaita pie cilvēces radītajiem brīnumiem, kas paceļas pāri laikiem un tautām, apliecinot gara spēku. Latvijā šī simfonija skanējusi reti. Paula Megi lasījums 1993.gada vasarā Dzintaru koncertzālē, iespējams, bija pirmais. 2005.gada jūnijā savu versiju piedāvāja Andris Nelsons. I.Resnis, kurš pēdējos gados diriģējis jau vairākas Mālera simfonijas, gigantiskajā opusā atrod "ne tikai filozofiju, bet arī pašu dzīvi".
Mālera simfonija valsts jubilejā
Grandiozs G.Mālera 8.simfonijas atskaņojums 17.novembrī. Par Tūkstošu simfoniju dēvēto austriešu XX gadsimta klasiķa Gustava Mālera Astoto simfoniju diriģenta Imanta Rešņa vadībā Latvijas profesionālo mūziķu apvienotais orķestris un kopkoris atskaņos Latvijas Republikas 90.dzimšanas dienas priekšvakarā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.