"Mīlu dzīvniekus. Tas papagailis* gan sagādāja pamatīgas galvassāpes, bet viņš bija ļoti godīgs putns. Smīdināja mūs neprātīgi. Mums pilna māja ar zvēriem – cūciņa, cāļi, visādi putni, trusis. Tas trusis gan ir galīgi dulns – neatkāpjas no manis ne soli, staigā man nopakaļ kā uzticams šunelis. Viņu sauc Ogijs. Traks zaķis, nu dikti patīk viņam ar mani ietusēt."
* Klints Īstvuds runā par savu mājas mīluli papagaili-invalīdu, kuru Īstvudu ģimene pieņēma audzināšanā no dzīvnieku patversmes, kad tam jenots bija pilnībā nograuzis vienu spārnu.