Manipulāciju meistars
Leonards Laganovskis ir viens no pirmajiem (un pavisam nedaudzajiem) vārdiem, kas saista jēdzienus "konceptuālisms" un "latviešu māksla". Vismaz vienā no konceptuālisma definīciju aspektiem, pieņemot valodu par darba pamatmateriālu. Par citiem momentiem (priekšgājēju noliegums vai idejas primaritāte attiecībā pret īstenojumu) gan var strīdēties, un te arī spēlē jāiesaista gan priedēklis neo, gan postmodernisms, apropriācijas u.c. laikmetīgās stratēģijas. Asprātīgās un jutekliskās manipulācijas ar valodas likumībām, preču zīmēm, vecmeistaru citātiem u.c. verbālās un vizuālās kultūras elementiem ir laiku pa laikam skatītas, tomēr kā retrospekcija (no 80.gadu beigām līdz 2009.gadam) šī izstāde ir nebijis notikums.
Buy, Buy, Padomija
1988.gada darbs Filmas beigas ar Sarkano laukumu simulē pēdējo kadru no dižā metanaratīva — "jaunās un taisnīgās" pasaules mīta noslēgumu. Ap šo laiku Laganovskis veido virkni fotogrāfisku kolāžu, ko tradicionāli pieskaita socārtam — sociālisma popārtam, kas balstās uz padomju un rietumu plaša patēriņa simbolu krustošanu un miksēšanu. Paralēles ar Maskavas konceptuālistiem nav tālu jāmeklē (kaut vai Aleksandra Kosolapova reklāmas stenda projekts Ņujorkas Taimskvēram, kur Ļeņins kļuvis par autoru leģendārajai frāzei "Coca-Cola — it"s the real thing", 1982). Tomēr ideoloģisko un praktisko substanču paralēlismā Laganovskis uzsver konteksta lomu — Es iepērkos pie Ļeņina (1988—1989) piedāvā identiskas graņonkas ar vodku, kamēr pie Engelsa dabūjams plašs vīna šķirņu sortiments. Tā arī vācu marksisma klasiķu mantojums, adaptēts Krievijas realitātei, līdz ar to arī "atbrīvots" no visām rosinoši pretrunīgajām kritiskās domas niansēm, ar kurām rietumu teorētiķi aizraujas vēl ilgi pēc sociālistiskās "filmas" beigām.
Vodka, valodas un emocijas
Liela daļa no jaunajiem darbiem ir daudzslāņainās digitālās izdrukas, kurās daļēji caurspīdīgās ēkas, ielas, interjeri rada spocīgu daudzdimensiju pasauli kā sapnī vai paranormālo parādību kinofiksācijā (cikls Venēcija, Veca māja, Neapole, 2009). Tehniski šādas metodes sākumi asociējas ar Gustava Kluča fotomontāžas principiem, taču to ideoloģiskais iedarbīgums sen pagaisis no darba kārtības. Laganovskis lieto arī amatniekam un ģēnijam vienlīdz piederīgo tiešā rokas pieskāriena taktiku. Pazīstamajai tribīņu sērijai, kur, lai pakāptos uz augšu, runātājam noder jebkas, piepulcējušies lielformāta gleznotie portreti (2009) — fragmentāri, krāsās griezīgi acumirkļa tvērumi, kuru pievilcība ir dīvainajā spējā pārliecināt par patiesu ieskatu meiteņu emocionālajos labirintos.
Turpinās arī jau pasen aizsāktais jaunu vodkas šķirņu "patentēšanas" azarts — līdzās jau redzētajām versijām (Circusnaya, 2006; Jeweldropskaya, 2007; With Whom to Drink Vodka?, 2007) vērienīgās melnbaltās planšetēs autors izspēlē opārta tradīcijas telpiskos efektus, kārtojot tos atbilstoši tekstuālajam vēstījumam. Tā Perspektivnaya saplūst vienā satekpunktā, Ringnaya izliecas aplī, Wavenaya kārtojas līganos vilnīšos utt. Tomēr tas nav viss — Pilsētas vodkas (2009) kārtainais digitāldruku pīrāgs pavisam jautri liek iedomāties, kāda tad pilsēta izskatās vodkas baudītāja acīm, bet virkne gleznoto versiju (no ekspresīva žesta līdz minimālistiskam punktējumam) niansēti sastata dažādu verbālo konstrukciju vizuālos un ķermeniskos ekvivalentus (Ingodwetrustaya, Sodomgommornaya, Perpetuum mobile, 2009, u.c.), kā arī modelē "krāsaino" šņabju pārcēlumus eļļas tehnikas piedāvātajā krāsu un faktūru pašvērtīgumā.
Stikla akvāriji Latvijas metrs un Latvijas zelts (2009), vedot atpakaļ pie ikdienas un krīzes noskaņām, dod atbildi histēriskākajam Delfu komentētājam, kas kliedz, ka Latvijā vispār nekas vērtīgs nav ticis radīts. Atšķirībā no Demjena Hērsta biedējošās haizivs formalīnā Laganovska šprotes eļļā ir mierinoši apetītlīgas. Tas arī ļauj pieņemt, ka galu galā viss ir normāli — starp pašapmānu un gudri atsvešinātu stratēģiju.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.