Mūsu laika varonis

Uz šo domu mani uzvedināja arī seminārs par reklāmu un mūsdienīgu domāšanu. Referents, neliela auguma dzīvespriecīgs zviedrs, runāja par to, kāpēc Džeimss Bonds mūsdienās liekas tik garlaicīgs - problēma slēpjas tur, ka viņš ir nevainojams. Viņš ir superspiegs, supervīrietis, superšoferis, superkautkas vēl tūkstoš nominācijās - kas var būt garlaicīgāk? Īsta mūsdienu varoņa personībā esot jāizpaužas tādai kā vieglai opozīcijai. Piemēram, varonis ir šausmīgi gudrs, tajā pašā laikā viņš neko nezina par savu pagātni. Vai arī viņš ir ārkārtīgi labsirdīgs, bet liktenis viņu ir padarījis par profesionālu slepkavu. Ir tādi speciālisti, kuri pēc līdzīgām shēmām veido varoņu tēlus Holivudas filmām, iekļaujot viņu raksturos pretējas īpašības. Nezinu, vai viņi savu roku ir pielikuši arī doktora Hausa radīšanā, bet doktora tēls ir "pretrunīgā varoņa" jēdziena kvintesence. Lūk, kas rakstīts vienā no seriāla reklāmām: "Doktoram Gregorijam Hausam nav raksturīga sirsnīga attieksme attiecībās ar slimniekiem, viņš ar prieku no tiem izvairās, ja vien ir tāda iespēja. Reizēm viņa uzvedību var nosaukt par teju necilvēcīgu, bet vienlaikus viņš ir lielisks ārsts, kuram piemīt netipisks prāts un nevainojams instinkts, kuru dēļ viņš ir izpelnījies patiesu cieņu." Daudzi saskata zināmu analoģiju starp doktoru Hausu un Šerloku Holmsu - viņus vieno kaislība uz mīklu atminēšanu, daždažādas dīvainības un nicinājums pret vispārpieņemto veselo saprātu. Viņi abi ir īsti cīnītāji pret Ļauno. Turklāt ir skaidrs, ka principā tāds cīnītājs mūsdienās var būt arī detektīvs, bet šobrīd cīņa ar kriminālo pasauli nozīmē galu galā iekļauties šīs pasaules ainavā, sākt runāt tās valodā; šeit viss nav tik viennozīmīgi, kā ir jābūt četrdesmit piecas minūtes garā sērijā. Cita lieta ir cīnīties ar baktērijām un infekcijām. Šeit opozīcija ir diametrālāka, fatālāka un pat mistiskāka. Kadri, kuros redzams, kā zāļu devas iekļūst pacientu iekšējos orgānos, atgādina kadrus no policijas reidiem pa lielpilsētu kloākām un bīstamajiem rajoniem. Katrā sērijā tiek izmeklēts viens nāvējošas un mīklainas saslimšanas gadījums, Hausa palīgi citu pēc citas izvirza versijas par saslimšanas cēloni, pacientam pārstāj darboties sirds, aknas, nieres un plaušas, un tikai pašā pēdējā brīdī doktora Hausa ģeniālais minējums noliek visu savās vietās, un slimnieka dzīvībai briesmas ir garām. Krievijas kritiķis Aleksandrs Privalovs par seriālu raksta: "Slimnieks Hausā drīzāk ir nevis organisms, bet mehānisms, kurā kāda skrūvīte ir kļuvusi vaļīga. Saprast, kura tieši, ir traki grūti, bet, kad beigās uzdevums tiek paveikts, skrūvīte atkal tiek cieši pievilkta - un viss ir kārtībā." Slimnieks pilnībā izveseļojas, un Labais svin uzvaru. Bet šī uzvara nebūtu iespējama, ja Hauss cīnītos tikai ar baktērijām. Viņa pretinieks ir arī meli, kas apgrūtina pareizās diagnozes uzstādīšanu ("Melo visi" - ir doktora Hausa kredo). Kolēģus viņš sūta nelikumīgi pārmeklēt pacientu mājas, bet pats slimnīcas baltajās sienās apkopo pavedienus, kas ved pie atrisinājuma. Brita Hjū Lorija lieliskais tēlojums piešķir dzīvību seriāla diezgan ierobežotajām sižetiskajām shēmām. Un tā paralēli dzimst "jaunā mačo" tēls - jums jābūt klibam, neskūtam, jāizturas pret visu ar aizdomām, jābūt ar dzēlīgu mēli un turklāt jāprot risināt problēmas.