Muzejiem jādraudzējas ar bērniem

Nē, nekāda sekošanas mānija man nepiemīt, un es labi saprotu, kas ietilpst dežuranta pienākumos.:)) Taču jau pašā rakstā ir ietverta jēga par attieksmi. Un muzeju dežurantu sejas to pauž diezgan atklāti. Ne visi, protams, es atvainojos tiem, kas smaida un labprāt iesaistās sarunās. Bet Jums, nu, un, acīmredzot, nav bērnu pirmskolas vecumā.

Kāda nelietība. Jūs noteikti jutāties aizvainoti līdz sirds dziļumiem, jo citiem apmeklētājiem dežurantes neseko, tikai jums. Starp citu, ja viņas to nebūtu darījušas, viņas vajadzētu atlaist no darba.

8.februārī biju Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, un mums (puikām ir 4 un 6 gadi) līdzi čakli sekoja visas otrā stāva dežurantes.:))

Kad tad pēdējo reizi bijāt muzejā un kur tās īgnās uzraudzes redzējāt? :)

Manuprāt tāda kustība būtu jārada arī pie mums. Tās īgnās uzraudzes, kas niknu skatienu velkas līdzi un nosodoši raugās uz katru bērnu, kas nelīdzinās lēni un svētsvinīgi šļūkājošam pensionāram, būtu jāatlaiž nekavējoties. Šobrīdējos apstākļos var atrast arī citas. Bērni nav tādi paši muzeja apmeklētāji kā pieaugušie, tie ir bērni!

kādā veidā ir iecerēts izvietot mākslas darbus, lai tos "varētu aplūkot arī bērni"? Novietosim Reinoldsa gleznu 120 cm augstumā? Un kā tādā gadījumā tos aplūkos pieaugušie? Bet varbūt nevajadzētu pārspīlēt? Vai tad bērni nav tādi paši muzeja apmeklētāji kā pieaugušie, uz kuriem attiecas tās pašas uzvedības normās kā muzejā, tā ikvienā citā sabiedriskā vietā?