Periodizācijas, definīciju un reģionālo variāciju neskaidrības baroka vēsturē stimulējušas vēlmi izstādē izprast baroku kā globālu 17.–18. gadsimta kultūras fenomenu, cik vien iespējams atsakoties no robežām, ieraugot aizmirsto, palūkojoties no neierasta rakursa, meklējot kontekstus, ieklausoties alternatīvās, veidojot savu versiju par to, kas ir baroks.
"Mūsu zināšanas par baroku vienmēr paliks fragmentāras. Neviens vel nav atgriezies no baroka laikmeta, lai liecinātu detaļās par to, kā patiešām bijis. Tomēr pateicoties plašai memuāru literatūrai, vēstuļu apritei un citām liecībām, mums ir iespēja saklausīt laikmeta čukstus, uzzināt, kā Luijs XIV veidoja savu ideālā valdnieka tēlu, kāda politiskā horeogrāfija tika īstenota valstiska mēroga notikumos un svētkos, kādu psihosomatisko efektu uz operas apmeklētājiem atstāja kastrātu balsis. Noteikti mēs spējam sadzirdēt baroka laikmeta trauksmes signālus un skumjas pēc drošības – globālie militārie konflikti, reliģiskā neiecietība, sociālā spriedze, ilgstoša pandēmija, māņticība un bailes no racionālā - veido dīvainas, neregulāras formas tiltu starp 17. gadsimtu un mūsdienu globālo sabiedrību," rakstīts izstādes pieteikumā.
Izstāde ir mēģinājums konstruēt dialoģiskas attiecības starp LNB grafikas kolekciju un pieredzes telpām, kurās multimediālo naratīvu par baroku veido jēdzieni – baznīca, absolūtisma valdnieks, galma svētki un karš. Grafikas darbi veido izstādes pamatu, tie ir ietverti plašā kontekstā, vienlaicīgi pašiem kļūstot par laikmeta kontekstu.
Izstādes radošo komandu veido starpdisciplināri pētnieki, krājuma glabātāji, mākslinieki – Deniss Hanovs, Dmitrijs Zinovjevs, Zane Zelmene, Tatjana Raičiņeca, Kristīne Liniņa, Valdis Tēraudkalns, Lolita Fūrmane, Aija Taimiņa, Pauls Daija, Rolands Briedis, Renarts Braufmanis.
Izstāde LNB darba laikā apmeklētājiem pieejama bez maksas.