"Es skatos uz vēl neuzcelto bibliotēku kā valsts parāda atdošanu
sabiedrībai," sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs,
uzrunājot Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības konferenci
Bibliotēka zināšanu sabiedrībā 18.aprīlī. "Šis parāds ir iekrājies
vairākos gadu desmitos, kuros krātajai informācijai tā arī netika
atrasta cienīga glabāšanas un izmantošanas vieta. Laikā neatdots parāds
vienmēr ir nepatīkama lieta, un, manuprāt, ir pienācis pēdējais laiks
šo parādu sabiedrībai atdot." Nacionālā bibliotēka, viņaprāt, ir
attīstītas valsts neatņemama sastāvdaļa. Cilvēki ikdienā esot pārāk
pieraduši pie sabiedrības labklājības mērāmiem kritērijiem — interneta
pieslēguma, elektropreču, automašīnu daudzuma uz iedzīvotāju skaitu.
Garīgās vērtības mērīt ir grūti, bet bibliotēka ar aprīkojumu un
tehniskajām iespējām, kas spētu adekvāti sniegt pakalpojumus, būtu
viens no šiem garīgās attīstības mērāmajiem rādītājiem. "Esam allaž
piesardzīgi izturējušies pret valsts budžeta tēriņiem. Bet bibliotēkas
celtniecību esam vienmēr atbalstījuši, jo tā ir ne vien investīcija ēkā
vai vienas nozares uzturēšanā, bet cilvēkresursos, attīstītas un
zinošas sabiedrības veidošanā," sacīja Rimšēvičs. Viņš aicināja ar
celtniecību nekavēties, jo, ja būvēšanas izmaksas sadārdzināsies,
kavēšanās var izvērsties par neizlēmības un nekompetences simbolu.
Piemēri pasaulē
Konferencē gan tika minēti vairāki labi zināmi piemēri, kur nacionālās bibliotēkas celšana prasījusi ilgu laiku, piemēram, Dānijā, Īslandē vai Londonā, kur tas bija ekonomikas jautājums un Mārgaretas Tečeres valdīšanas laikā tika virzīts uz priekšu.
"Dažkārt tas paņem laiku, Latvijā šī bibliotēka tiešām ir liels biznesa projekts — nauda, prestižs, cerības, kas ar to saistās," norādīja Tomass Lidmans, Zviedrijas Arhīvu sistēmas ģenerāldirektors, bijušais Zviedrijas Karaliskās bibliotēkas direktors.
Latvijā bibliotēkas jautājums ir sevišķs, jo tās vietā pilsētā ir daudzas glabātavas, kā tas līdz jaunās bibliotēkas uzbūvēšanai bija arī Londonā, norādīja Lidmans. "Bibliotēkai jābūt kā monumentam, nācijas garam. Tā visā pasaulē ir kaut kas īpašs." Lielā mērā tāpēc, ka LNB fiziski ir saskaldīta, UNESCO pēc Abdelazīza Ābida (UNESCO Informācijas sabiedrības nodaļas programmspeciālists — aut.) iniciatīvas nolēma LNB jaunās ēkas projektu ņemt savā aizgādībā. "Ābids aicināja mani un citus būt starptautiskajā atbalsta grupā," atceras Lidmans. "UNESCO tas bija vienreizējs projekts, viņi nebija to darījuši iepriekš." Starptautiskās grupas uzdevums ir būt LNB padomniekiem un partneriem.
Neviendabīgas lomas
"Mēs visi esam pārliecināti par Nacionālās bibliotēku svarīgumu un lomu nākotnes sabiedrībā. Kāda ir šī loma?" savā runā vaicāja Lidmans. "Uz to nav vienas atbildes, bet svarīgi ir vākt nacionālo mantojumu, to sargāt un padarīt pieejamu." Viņš norādīja, ka, ņemot vērā, ka Latvija ir maza nācija — aptuveni ¼ no zviedru skaita, LNB spēlēs citādu lomu kā Zviedrijas Karaliskā bibliotēka. Pētniecība, katra pilsoņa apkalpošana, kultūras norišu vieta — tie ir daži no bibliotēkas aspektiem. Jo vecākas tās ir, jo nereti tās ir kompleksākas. Jaunās ir fokusētākas — to mērķis bieži ir primāri rūpēties par nacionālo mantojumu. Skandināvijā tās ir orientētas uz pētniecību. Latvijā tā, viņaprāt, spēlēs daudzveidīgu lomu, kalpos plašākai sabiedrībai. Tāpēc LNB ir izdevies izpelnīties tās starptautisko "lobiju". Iespējamos LNB darbības finansēšanas un pakalpojumu scenārijus nākotnē minēja arī socioloģe Maija Andersone, norādot, ka atkarībā no sabiedrības attīstības tendencēm bibliotēka var būt orientēta vairāk uz pētniecību, plašāku sabiedrību vai uzņēmējiem. Arvils Ašeradens, LNB Atbalsta biedrības uzticības padomes loceklis, konkretizēja bibliotēkas gaidāmo lomu, norādot, ka apstākļos, kad latviešu valodu apdraud starptautiskā komercija, tās svarīgs darbs būtu latviešu valodas uzturēšana digitālajā vidē.
Tomass Lidmans pauda sapratni par bibliotēkas skeptiķu bažām. "Protams, ja skatās uz ekonomiskajiem aspektiem, var saprast, ka cilvēki vilcinās. Ekonomika tās celtniecību var aizkavēt. Taču tā ir svarīga daļa no nācijas mantojuma, ko nodos nākamajām paaudzēm. (..) Esiet optimistiski — bibliotēkas aizstāvju nebeidzamie centieni dos politiķiem īstos instrumentus, lai to beigās uzbūvētu.