No jauna izdots "Dekamerons"

Grāmata veidota kā 100 elegantu dzīves ainu apkopojums, ko 10 dienu laikā viens otram izstāsta 10 savdabīgā “Noasa šķirstā” sapulcējušies vienkāršās tautas pārstāvji.Romānā ietvertie notikumi risinās ap 1350. gadu ārpilsētas villā, kur no netālajā Florencē trakojošā mēra glābjas septiņas sievietes un trīs vīrieši. Lai īsinātu laiku, viņi stāsta dažādus patiesus un personiski pieredzētus atgadījumus par tēmu, ko ik vakaru izvirza izvēlēts Kompānijas Karalis vai Karaliene – par cilvēka gribasspēku, par laimīgu un nelaimīgu mīlestību, asprātības lielo varu, šķīstību un godaprātu.Tālaika izglītotajā sabiedrībā “Dekamerons” izraisīja sašutumu, cilvēkiem šķita, ka šis darbs iezīmē literatūras dievišķās sūtības galu, sagandē šo augsto mākslu ar prastumu un zemiskumu. Savukārt pats Bokačo mīlēja vidējās un zemākās šķiras cilvēku optimismu, asprātību, ar kādu viņi prot izkļūt no neveiklām situācijām, kā arī spēju dziļi sajust un līdzpārdzīvot, ko arī satīriskā stilā atklāja savā “Dekameronā”.Grāmatas varoņi, spītējot baznīcas likumiem, aizstāv savas tiesības dzīvot ar pilnu krūti. Vai var pārmest jaunai daiļavai sānsoļus, ja viņa pret savu gribu izdota pie veca un nemīlama vīra? Bokačo viennozīmīgi nostājas sievietes pusē – par to liecina arī grāmatas neoficiālais jeb darba virsraksts “Prencipe Galeotto” – ar ko literatūrā tradicionāli tiek apzīmēta šķīstā mīlas intriga, kas vērpusies starp Apaļā galda bruņinieku seru Lanselotu un karaļa Artura sievu Džinevru.Daudzas detaļas “Dekameronā” norāda uz Bokačo cieņu pret viduslaikos populārajām mistiskajām un numeroloģiskajām disciplīnām. Piemēram, pastāv uzskats, ka septiņas jaunās sievietes simbolizē četrus Pamatpostulātus (Apdomību, Taisnīgumu, Mērenību. Izturību) un trīs Baznīcas postulātus (Ticību, Cerību, Mīlestību). Savukārt trīs vīrieši atspoguļo klasicisma Grieķijā pieņemto dvēseles trīsvienību (Prāts, Gars un Kaisle).