Organiskais jandāliņš

Arī šogad, jau vien ienākot bijušajās fabrikas telpās, var piemirst, ka vien pirms mēneša te veiksmīgi dārdinājuši amerikāņi Monster Magnet. Pieklusinātā manierē skan džezs, un mīmu un aktieru bariņš katru uzmanīgi aizved līdz īstajam galdiņam. Dziest gaismas, un neveikli klamzīgā defilē pār skatuvi soļo Orchestra D"Extasy mūziķi katrs ar savu raksturu. Iespējams, šis ir uzveduma viens no lielākajiem trumpjiem — ik dejotājam, klaunam vai mīmam ir spilgts tēls, neliekot šaubīties par viņa īsto vietu un nodomiem. Cabaret joprojām veiksmīgi turpina pagājušā gadsimta sākumā ieturēto stilistiku — pat mūsdienīgas melodijas skan jau piemirstā manierē, brīžiem pat jābrīnās, vai tās varēja izpildīt arī citādi, par to jāpateicas mūzikas aranžētājam Kārlim Lācim. Šīgada uzvedumā Cabaret Artelis visnotaļ naivā veidā atspoguļota ekonomiskā krīze, atklājot spožo zvaigžņu dzīvi aizkulisēs — kad nobirst grima spožie putekļi, arī zvaigznes ne ar ko neatšķiras no pārējiem māksliniekiem, un it kā slavenais Fabio (Intars Busulis), ietērpts tajā pašā tetovējumu krekliņā un apakškreklā (nez, tā arī ekonomiskā krīze, ka jāizmanto tērpi no vasarā izskanējušajiem I.Busuļa lielkoncertiem?), ir tāds pats kā dažāda ranga dejotāji. Noteikti jāatzīmē veiksmīgi izmantotās scenogrāfijas iespējas — darbība uzveduma laikā norisinās vairākos līmeņos. Brīžiem, kaut nedaudz pamainot skata leņķi, var pārsteigumā sastingt. Ēnu teātrī divi silueti skaidro attiecības, pie griestiem pa virvi pastaigājas dejotāja, Žistīna (Aija Vītoliņa) dziedot sēž uz ugunsdzēsēju kāpnēm vairāku metru augstumā… Un nepazaudēt fokusu ir sarežģīti, vienā brīdī top skaidrs, ka labāk ir atslābināties un tvert ainu kopumā. Taču viss šķiet organisks, jautājumus pat nerada austrumu harēma skaistuļu bariņa vidū iejukušais skotu dūdinieks un dejotājas ar britu jūrnieku cepurēm. Veiksmīga arī izvēle — dziesmas tikai svešvalodās, notiekošo uz skatuves liekot sajust mūzikas valodā. Tiesa gan, sižeta līnija ir neskaidra. Varbūt starp personāžiem vijas arī kādas citas, ne vien profesionālas attiecības, taču vienīgās kaisles iezīmes ir starp divām dejotājām, kas draudzīgi piebeidz horeogrāfu, lai tālāk dejotu divatā. Pārējie… pārējie smuki dzied, smuki dejo un neliekas traucēti, ka viņus vērojošie tajā pašā laikā apmierina gastronomiskās vajadzības. Kas arī ir šī uzveduma trumpis — Rīgā akūti pietrūkst kabarē/varietē iestāžu, kas, nepretendējot uz augsto mākslu, spēj izklaidēt atpūtas alkstošos.