Panika

Gan mūsdienu Latvijā, gan Austroungārijas impērijā atbrīvošanu no apcietinājuma var panākt vienā veidā — tev jābūt atzītam par idiotu, kas nav sapratis, ko dara: "Ja gadījumā ar Šveiku šīs trīs pretējās zinātniskās nometnes nāca pie vienota slēdziena, tad tas izskaidrojams tikai ar to milzīgo iespaidu, kāds radās visai komisijai, kad Šveiks, ienācis telpā, kur vajadzēja pārbaudīt viņa garīgās spējas, un ieraudzījis pie sienas Austrijas ķeizara ģīmetni, skaļi izsaucās: "Kungi, lai dzīvo Francis Jozefs I!" Viss bija pilnīgi skaidrs." Par to, ka baumas ir bīstamas, var pārliecināties, kaut vai atceroties pasaulslavenus kolektīvo histēriju gadījumus. Piemēram, 1692.gada februārī Salemā Masačūsetsas pavalstī sākās raganu masveida vajāšana. Vairākām vietējām meitenēm uznāca dīvainas lēkmes, kas tika skaidrotas kā raganu roku darbs, drīz vien cilvēki sāka cits citu apsūdzēt melnajā maģijā. Rezultātā vairāk nekā simt cilvēku tika arestēti un deviņpadsmit izpildīts nāvessods. Pat XVII gadsimta komentētāji Salemā notikušo raksturoja kā diezgan neprātīgu. Franču revolūcijas sākumā 1789.gada jūlijā Francijas iedzīvotājus pārņēma La grande peur jeb Lielās bailes no laupītāju bandām. Smalkā nianse bija tāda, ka, šķiet, nekādu bandu patiesībā nebija, lai gan regulāri vienā vai otrā ciematā sākās panika, jo uzradās kāds, kas ziņoja, ka esot redzējis, ka tuvojas laupītāji. Īpašu absurdu visam notiekošajam piešķīra tas, ka zemnieku grupas, kas meklēja mistiskos laupītājus, pašas bieži vien tika noturētas par bandām, atbilstoši vairojot paniku. Taču 1938.gada 30.oktobrī, neilgi pirms Helovīnu svētkiem, amerikāņu CBS pārraidīja Orsona Velsa radiolugu pēc Herberta Velsa romāna Pasauļu karš motīviem. Daļa radiouzveduma bija veidota kā ziņu radījums. Kā zināms, daudzi cilvēki pārraidi uztvēra kā patiesu ziņojumu par marsiešu iebrukumu. Un atkal — īpaši iracionālu šo paniku darīja tas, ka raidstacija brīdināja, ka tiek raidīts radiouzvedums. Nav šaubu, ka baumas var iznīcināt uzņēmumus (viņu produkcija ir saindēta), bankas (viņi tūlīt bankrotēs), valūtu ar fiksētu kursu (tā tūlīt tiks devalvēta). Nav šaubu, ka šādas baumas var tikt izplatītas arī mērķtiecīgi un ļaunprātīgi un tāpēc var būt sodāmas. Un tāpat var saprast vēlmi kaut ko darīt, lai novērstu paniku, kurai var būt pat katastrofālas sekas. Tomēr, kā vienmēr, ir arī "tomēr". Indivīda ierobežošana vispārējā labuma vārdā vienmēr ir bīstama lieta, jo šādi attaisnot var nezin ko, katrā ziņā policejisku valsti un cenzūru noteikti. Policejiskā valstī cilvēki tiek uztverti kā potenciālie noziedznieki vai idioti, kurus pie kārtības notur tikai stingra uzraudzība. Gadījums ar abiem aizdomās turamajiem, manuprāt, liecina, ka varas pārstāvjiem atkal nav nostrādājis demokrātiskai un tiesiskai valstij būtisks instinkts — respekts pret indivīdu. Nav liela atšķirība starp domāšanas paviršību, kas rada masveida paniku, un domāšanas paviršību, kas izpaužas, kad mehāniski mēģina realizēt kādu priekšnieka pavēli vai likumu (kas, visticamāk, rakstīts ar citu mērķi). Var jau būt, ka cilvēki nav saprātīgi un ir stingri kontrolējami, bet nez kāpēc baņķieri to nemēdz pieminēt, kad cilvēki nevis izņem, bet nogulda viņu bankās naudu, un politiķi, kad vēlētāji viņu teiktajā nevis neklausās, bet klausās.