Izmantoju darba sniegtās priekšrocības
un publicēšu savas atbildes šeit, blogā.
Tika jautāts par maniem favorītiem četrās galvenajās nominācijās:
@ labākā izrāde
Man tāda izrāde, kas uzrunā
visos līmeņos (emocionāli, ideoloģiski un skatuves minimālismā
iespējamās bagātās tēlainības ziņā) ir viena - Melnais piens
JRT.
Dabūs Mirušās dvēseles,
jo tas, protams, ir spilgts, spēcīgs, bet tipisks un paredzams režisora
teātris – taču Nacionālajā teātrī šādas izrādes esamība
ir sen nebijis brīnums. Tiesa, ne vienmēr ar enerģētiski līdzvērtīgu
aktieru ansambļa atdevi.
@ labākais režisors
Labākais režisors šī vārda plašā nozīmē – cilvēks, kurš saprot sava teātra un personības attīstības vīziju – ir Alvis Hermanis.
Jā, arī Viesturam Meikšānam
šis bijis izrāviena gads, bet dot balvu avansā – nav
labs stils. Jo izrādes - virsotnes vēl nav.
Dabūs Kirils Serebreņņikovs
– jo atgādina par vērtībām, kas nav bieži sastopamas –
ka režisoram ir jāsaprot, ko viņš grib panākt izrādē un
zina, kā rezultātu sasniegt.
@ labākā aktrise
Viennozīmīgi – Elita
Kļaviņa, turklāt ar divām jaudīgām dažādām lomām – kā ģeniālā
govs uz nervu sabrukuma robežas un satīriski drosmīgiem triepieniem
veidotā dāma no Slaktiņa dieva. Paradokss - E.Kļaviņa pat
netika nominēta!
Dabūs Dita Lūriņa vai Elīna
Vāne.
@ labākais aktieris
Šis neapšaubāmi ir Kaspara Znotiņa - Ziedoņa zīmes gads. Unikāla situācija, kad racionāli nevar saprast, kā šādu iemiesošanos dabū gatavu, pie viena tas ir arī profesionāli virtuozs veikums, kur, kā saka, aktieris pilnībā kontrolē situāciju. Esmu pārliecināts, ka balvu saņems Kaspars, citādi šai balvai nav jēgas un žūrija būtu elementāri jādiskvalificē par profesionālu stulbumu.