Jēdzienu "Latvijas produkti" mūsdienu paaudze tā īsti var izgaršot vairs tikai iztēlē, jo sen aizgājuši tie laiki, kad katrā lauku sētā mājas desa un pašceptā maize garšoja savādāk. Tomēr tīras mantas vilinājums ir pietiekami liels, lai Latvijā audzēts labums būtu papildu vilinājums gan lielveikala pircējam, gan kroga apmeklētājam. Tagad Vecrīgā, Miesnieku ielā, vērusies vaļā kāda "latviešu kuzīne", kurā ēdieni no vietējiem produktiem tiek pasniegti principa līmenī. Runa ir par aprīļa sākumā atvērto Valtera restorānu. Protams, kopš aptaujas rāda, ka rīdzinieku vairums taisoties balsot par Ušakovu, var jautāt, vai Rīgā vispār ir jēga vērt vaļā latviskus iestādījumus. Tomēr Valters Zirdziņš, pavārs un arī SIA Dilles un loki īpašnieks, ir riskējis un nu gardēžiem piedāvā Latvijas produktu virtuvi. Proti, ja vien ir iespējams, tad lietot tikai Latvijā augušus un tā vai citādi (plūcot, zvejojot, medījot) iegūtus produktus un tad no tiem gatavot ēdienus. Jāteic, baudītais rezultāts tiešām atbilda sākumā minētajai Latvijas produkta definīcijai – Valtera restorānā no visnotaļ pazīstamiem produktiem ir izdevies radīt ēdienus, kas negaršo tā kā citās "sētās".
Ja nu par sētām runa, tad Miesnieku ielā to netrūkst. Tikai 140 metru garā un vairāk nekā 800 gadus senā Vecrīgas iela šobrīd papilnam attaisno savu gastronomiski ievirzīto nosaukumu, kurš godam dabūts no pilsētas lopkautuves, kura XIV gadsimtā atradusies ielas galā. Jau pašā ielas Daugavmalas galā gājējam ir grūti paiet garām slavenajam Bikšus krogam Burkāns, dažus soļus tālāk ir viens no Rīgas krogu ilgdzīvotājiem, korejiešu restorāns Soraksan, un smalks krogs ir arī tieši blakus Valtera restorānam Doma viesnīcā. Mūsu meklētā restorāna atrašanos visvieglāk noteikt pēc lielajiem puķu podiem ap kroga durvīm, jo nekādas košās izkārtnes pie 1702. gadā celtās ēkas pirmā stāva kroga durvīm nav, tikai Latvian cousine un ēdienkarte.
Iekšā ieejot, tiešām izskatās, ka esi ienācis kādā Latvijas lauku muižiņā. Pāris tematiski atbilstošu fotogrāfiju "āboli, rīta rasa u.tml.", bet vērīgāka apmeklētāja acs uzreiz pamana, ka nišā, kur uzturas viesmīles, plauktos ir pavisam īsti Latvijas produkti – ābolu degvīns un Samogon. Tā kā laukā diemžēl ir nevis muižas parks, kur svētlaimē atlaisties pēc tāda garduma baudīšanas, bet pilsēta, pa kuru jābrauc skaidrā, ķeramies pie ēdieniem. Te uzreiz pirmais pārsteigums: viesmīlei izdodas pierunāt mani nobaudīt kūpinātas reņģītes, kas man šķiet ēdiens, ar kuru nekādus brīnumus izdarīt nevar, bet izrādās, ka var gan: kopā ar krējumu un biešu čipsiem garšas sajūtas ir lieliskas. To pašu var teikt par lauku vistu un cūku ar brīnišķīgu treknumiņu. Būtu cenas drusku mazākas vai tā burka, kurā reņģes tiek pasniegtas, tik liela, lai var iebāzt galvu iekšā un izlaizīt visu labumu, es te būtu biežs viesis. Gan jau nākšu vēl – nobaudīt īstus saldos.
KDi ēda:
Viegli kūpinātas reņģes, krējums, sīpoli, bietes Ls 2,30
Lauku vista, lauku ola, burkānu biezenis Ls 6,80
Valtera restorāns
Miesnieku ielā 8
Atvērts no 12.00 līdz 23.00
Interjers ****
Ēdieni *****
Apkalpošana *****
Atmosfēra *****
Bērniem draudzīga vide ***