Operas dotēšana arī ir koks ar diviem galiem. Ja tā ir valsts iestāde, tad vadītājam jāatbild par rēķiniem. Tā mēdz gadīties, ka cilvēkus 10 līdz 20 latu dēļ izmet no darba vai velk uz tiesu, bet Operā iztrūkumiem ir citas nulles galā,” savu viedokli pamato R.Pauls.Viņš nenoliedz – Andrejam Žagaram ir lieli nopelni, bet „ir arī grāmatvedība, kam jāseko līdzi, no kaut kurienes iztrūkumus jāsedz,” norāda Maestro. „Taču es saku - mums ir pietiekami daudz lietu un vietu ar marku „latviešu kultūra”, kur naudiņa smuki aizpeld nezināmā tālē,” saka R.Pauls. Viņaprāt, Kultūras ministrijā pietiktu, ja tajā strādātu desmit līdz 15 cilvēki. „Ministrija seko naudas sadalei un tēriņiem. Dziesmu svētkus rīko rīcībkomitejas, tās saņem naudu no valsts, no Rīgas domes, un tā atkal ir administrēšana, kur aizplūst finansējums,” norāda R.Pauls.R.Pauls uzskata – kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende ir cita rakstura cilvēks, ne no mākslinieciskās vides. „Bet minētajā konfliktā kā ministrei viņai ir sava taisnība - mīļie cilvēki, bet te ir papīri un papīros lieli iztrūkumi. Kas par to atbildēs?” pauž R.Pauls.„Man ir viena lieta, kas palīdz šai dzīvītē, – tas ir mans darbs uz skatuves, kur rodu sev kādu gandarījumu. Nesen bija pāris koncerti Jelgavā ar aktieriem, tur redzu, kā uzņem publika. Tas ir vienīgais, kas man ir palicis,” intervijā Latvijas Avīzei atklāts ir Maestro R.Pauls.
Pauls: Kultūras ministrijas budžets Latvijas mērogam nav mazs
„Ja kādreiz izanalizētu Kultūras ministrijas budžetu, pārāk mazas tās summas neliktos. Vismaz Latvijas mērogam,” pirmdien intervijā Latvijas Avīzei saka komponists Raimonds Pauls.„Mēs, cik spējam, uzturam astoņus teātrus, bet es zinu, ka daudz bagātākās zemēs no valsts kases neko nedod. Naudu nopelna vai savāc no mecenātiem – arī Amerikā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.