Vienvārdsakot tā.
Esmu uzsācis jaunu projektu – rakstu kinoscenāriju sīkbudžeta mākslas filmai Rīgas sardze – filma stāstīs par pavisaam jaunu cūku no Pampāļiem, kas saslimusi ar gripu, bet slimnīca likvidēta, naudiņas nabadzītei nav un tā nu sirdzēja nolēmusi vismaz pirms nāves kaut ar vienu actiņu palūkoties uz Baibu Rozentāli, mūsu visu pašu galvenāko veselības sargātāju. Cūciņas laimei jau daudz nevajag.
Galvenās lomas tēlotāju meklēs Dailes teātrī, ar to nodarbosies spēcīgākais spēlētājs Latvijas kinoindustrijas laukā - aģentūra Kinovilla-ciems Ltd. Faktiski tā būs melodrāma ar varoņeposa iezīmēm un jau tagad Kultūras ministrijā man sola, ka filma tiks izvirzīta Oskariem – vairākiem uzreiz, ko tur ies knapināties. Jo, redziet, Ints Dālderis arī esmu es. Tas ir – viņš ir Normunds Naumanis. Vienīgā problēma – kur lai sadabon režisoru? Precīzāk, kur – to mēs visi, LNT šefu ieskaitot, zinām, bet – kuru? Stīvenu vai Aigaru?
Bet lai jums būtu aizraujošāka gaidīšana uz šoito superfilmu (kura noteikti būs daudz interesantāka par Latvijas budžeta 2010 pieņemšanas cirku un, galvenais, tā sekmīgu izpildi visa nākamā gada garumā un platumā) un pirms vēl tūdaliņ-tāgadiņ sāks darboties mūsu valdības kārtējais, svaigākais uzjautrinājums tautai – krietni paaugstinātā nodeva par auto un motocikliem – piedāvāju jums baudīt satriecošu kino un datorgrafikas mākslas šedevru. Un noteikti izlasiet fināla titrus.
Ja kas – arī šo filmu taisīju es, Einārs. Moči ir mana vājība.